Ikdienas raidījumu cikls Latvijas Radio 2 par Eiropas Savienības tematiku.

Ciklu veido radošā brigāde, ko vada žurnālists un producents Imants Austriņš.

Eiropa - fondi

Datums

Teksts

Skaņa

2012.05.02.

LIAA ir viena no valsts struktūrām, kas ar savu darbību veicina eksportu. To sekmē arī ES fondi. Šajā programmā ir uzņēmumu dalība starptautiskās izstādēs un Latvijas kopstendos. Šajā pavasarī deviņas Latvijas firmas piedalījās profesionālajā būvniecības izstādē ECOBUILD Londonā. Stāsta logu ražotājfirmas "Arbo" tirdzniecības direktors Edmunds Domkins un LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Iveta Strupkāja. Līdz 2013. gadam izstāžu budžets ir 2, 2 miljoni latu.

2012.04.25.

Latvijas augļkopības speciālisti savai nozares bagātībai - augļkoku ģenētiskajai bagātībai un veselībai pieiet ar vislielāko rūpību un nodrošinājumam izmanto arī Eiropas savienības līdzekļus. Latvijas valsts Augļkopības institūta vadošā pētniece Neda Pūpola un institūta vadītāja Edīte Kaufmane stāsta par rūpēm par stādmateriāla veselīgumu un nākamā ES plānošanas perioda iecerēm.

2012.04.18.

No Eiropas Savienības fondu viedokļa visvērienīgākie aizvadītajā plānošanas periodā Talsu novadā bijušas investīcijas ūdenssaimniecības projektos, kas pārsniedz 13 miljonus latu 14 apdzīvotās vietās, Ielu un ceļu infrastruktūrai šajā ES plānošanas periodā Talsu novadā tērēti 5 miljoni latu, izglītības iestāžu infrastruktūrai 1, 4 miljoni latu, savukārt, no dažādiem fondiem sporta un kultūras objektu atbalstam kopā novadā sanāk 6, 3 miljoni.

2012.04.11.

Vairāku ministriju pārstāvji šodien Daugavpilī izvērtē priekšlikumus, kas iesūtīti par Latgales ekonomikas stabilizāciju. Konference "Iespēju Latgale" notiek Daugavpils universitātē. Ekonomikas ministrijā ir apkopotas arī tās iespējas, ko Latgalē var līdzfinansēt ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Situāciju skaidro Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valants.

2012.04.04.

Pirms vairākiem gadiem Latvijas pilsētu pašvaldībām deva iespēju izvēlēties, kādus kultūrvēsturiskus objektus savā teritorijā tās vēlētos atjaunot un pielāgot tūrisma vajadzībām, veicot rekonstrukciju un restaurāciju. Dobele izvēlējās senā tirgus laukuma atjaunošanu ar ERAF līdzekļu piesaisti, kur Eiropas nauda ir 367 tūkstoši latu. Par Tirgus laukuma jauno dzīvi stāsta Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Taiga Gribuste.

2012.03.28.

Notikusi premjera un Latgales pašvaldību vadītāju tikšanās par iespējām ekonomikas attīstībai reģionā. Kā informējusi Satiksmes ministrija - valsts autoceļu atjaunošana notiek ar Kohēzijas un ERAF līdzekļiem, kas ir ap 39 miljoniem latu un arī valsts naudu. Rēzeknē, Daugavpilī, Kārsavā, Līvānos un Balvos notiek šo pilsētu tranzītielu sakārtošana. Par ES atbalstu Latgales ekonomikā skaidro premjers Valdis Dombrovskis un Daugavpils pilsētas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Azarēvičs.

2012.03.21.

Par FM ziņojumu MK sēdē, kā Latvijā veicas ar fondu apguvi šajā plānošanas periodā. Apkopotie dati liecina, ka līdz 2012. gada februāra beigām ES fondu projekti šajā plānošanas periodā ir apstiprināti par aptuveni 3 miljardiem latu jeb par gandrīz 4/5 no kopējā no 2007. - 2013. gadam Latvijai pieejamā 3, 18 miljardu latu finansējuma. Savukārt projektu īstenotājiem ir izmaksāti aptuveni 1, 5 miljardi latu jeb vairāk par 3/5 no kopējā ES fondu finansējuma.

2012.03.14.

Piesaistot ERAF līdzekļus vairākos novados aizvadītajos gados jau pabeigta bērnudārzu labiekārtošana vai paplašināšana. Madonā ir divi bērnu dārzi ar atšķirīgiem stāstiem. Bērnudārzā "Priedīte". , kur darbus veica vietējie Madonas celtnieki, viss sanāca laicīgi un bērni jau bauda laimīgo bērnību, bet Cēsu celtnieki, kas rekonstruēja bērnudārzu "Saulīte" prasīja termiņa pagarinājumu. Stāsta "Priedītes" vadītāja Līga Preise.

2012.03.07.

Vidzemes reģionālā slimnīca Valmierā ir savā darbībā pārbaudījusi nepieciešamību, ka lielajā kompleksā ir vajadzīgi arī daži ģimenes ārsti, neskatoties uz lielo speciālistu un apkalpojošā personāla skaitu. Par iekļaušanos lielajā medicīnas sistēmā Gimenes ārstu atbalsta programmā nianses skaidro Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa un marketinga speciāliste Anete Antūne, kura vada šo projektu.

2012.03.03.

Šonedēļ Latvijas universitāte bija sagatavojusi izstādi par vairāk nekā par piecdesmit projektiem no fakultātēm un institūtiem, kuros izmanto ES finansējumu izglītības un zinātnes nodrošinājumam. Bioloģijas fakultātes divu projektu stendus komentē projekta koordinatore Anna Ramata- Stunda - kā radīt mākslīgu ādu, lai pārbaudītu jaunu kosmētisko līdzekļu iedarbību. Lielu daļu no universitātes projektiem sākotnēji administrē VIAA, ko izstādē pārstāvēja direktora vietniece Elita Zondaka.

2012.02.29.

Eiropas Sociālā fonda aktivitātē par publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī Rīgas tehniskajā universitātē veikti sabiedriskā transporta modelēšanas pētījumi pēc Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas pasūtījuma. Situāciju skaidro Arnis Lehtauers no RTU Modelēšanas un imitācijas katedras. Kā spēlēt šahu, ja figūru vietā ir autobusi un lauciņu vietā ir 3 tūkstoši pieturvietu Vidzemē? Tur palīdz modelēšana.

2012.02.26.

Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā Krišjānis Kariņš ir uzsācis īpašu tikšanās ciklu ar dažādu skolu skolniekiem, lai kopā ar Latvijas uzņēmējiem stāstītu par biznesu un iedrošinātu uzsākt ko savu. Viens no deputāta sadarbības partneriem ir Zaļenieku zemnieks Juris Cīrulis, kurš nu jau vairākus gadus Zemgalē ražo biogāzi un no tās tālāk elektrību. Kā savienojas šis zināšanu un uzņēmības tālāk nodošanas modelis, stāsta Krišjānis Kariņš.

2012.02.25.

Kādus darbus vai aprīkojumu skolās apmaksā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu. Šodienas stāstā par Eiropas līdzekļu apguvi, cik vienmērīgi dažādus projektus apgūst Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes iestādēs. Par vairāku projektu virzību stāsta pārvaldes finanšu daļas vadītāja Elga Švarce un saimnieciskās daļas vadītājs Jānis Kopeika. ERAF aktivitāte (3. 1. 3. 3. 2. ).

2012.02.22.

Par Latvijas arhīvu digitalizāciju un pieejamajiem pakalpojumiem. Kā ERAF līdzfinansējums tiek izmantots valsts arhīvos pieejamās informācijas apkopošanai, lai labāk veiktu klientu apkalpošanu un dokumentu saglabāšanu. Līdzekļu izlietojumu skaidro Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

2012.02.19.

Kādi ir referenduma rezultāti ārzemēs. Pēc referenduma uz CVK plūda dati no visas pasaules, Ķīnas, ASV, Austrālijas, Brazīlijas un, protams, Eiropas valstīm, arī Krievijas. Kādi ir secinājumi? No tiem, kam ārpus Latvijas bija būtiski atnākt uz referendumu, nozīmīga daļa 79, 24. Kopā nobalsojušo skaits ārzemēs ir pārsniedzis 39 tūkstošus.

2012.02.18.

Raidījumā par konferenci, ko Latvijas deputāte Inese Vaidere rīkoja Eiropas Parlamenta plenārsesijas laikā Strasbūrā, Francijā "Kādēļ Latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā". Viens no konferences runātājiem bija Žozefs Dauls, lielākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas Eiropas Tautas partijas vadītājs no Francijas, kurš uzsvēra "Valsts nenozīmē tikai tiesības, bet arī pienākumus. Pilsoņiem, kuri dzīvo vienā nacionālajā sabiedrībā, ir pienākums zināt savas zemes valodu. "

2012.02.15.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš skaidro situāciju par vienu no lielākajiem dabas piesārņojuma objektiem Latvijā, ko vēsturiski esam saņēmuši mantojumā no Padomju Savienības - ķīmisko vielu izgāztuvi - Inčukalna gudrona dīķiem. Tos kā izgāztuves nelieto jau no 1980. gada, bet pilnībā tā nav neitralizēta. To veic ar ES kohēzijas fonda līdzekļiem.

2012.02.08.

Ar ESF finansējumu Saldus novadā iespējams realizēt Dienas centru izveidi un sociālas rehabilitācijas programmu vecākiem kopā ar bērniem. Projekts par dienas centru izveidi palīdz radīt vidi, kur sociālajam darbiniekam strādāt un metodiku, kā to izdarīt. Pirmajā projekta kārtā nodarbības notiek četros dienas centros Saldū, Lutriņos un Jaunlutriņos. Par pieredzi stāsta Saldus sociālā dienesta direktore Ina Bekmane.

2012.02.01.

A/S "Latvijas dzelzceļš" ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu īstenojis vērienīgu projektu, kura ietvaros divos posmos no 2005. gada līdz 2011. gadam veica vilcienu kustības vadības sistēmas modernizāciju. No kopējām izmaksām, kas bija 65 miljoni latu, 47 miljoni ieguldīti no Kohēzijas fonda. Jaunās sistēmas prezentācija notika 26. janvārī. Par projekta realizācijas posmiem un nozīmi skaidro uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" Attīstības daļas vadītāja Aija Poča.

2011.12.25.

Valsts izglītības attīstības aģentūra šī gada beigās slēdza līgumus vienošanās par 18 apstiprināto projektu īstenošanu Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātē "Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai". Brocēnu novadā šādu projektu koordinē Blīdenes pamatskolas direktore Rasa Bidiņa. Projekts novada skolās dod iespēju iesaistīt aktivitātēm 119 tūkstošus latu uz diviem gadiem.

2011.12.24.

Gadu mijā un Ziemassvētkos izvēlējāmies raidījumā "Eiropa Fondi" iekļaut tādus stāstus, kas ir par darbiem, kas uzsākti, bet lielākā daļa jāpadara nākamā un vēl tālākos gados. Tāds objekts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu ir "Vidzemes mūzikas un kultūras centrs", kur idejas vērienu restaurācijai un jaunbūvei skaidro Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.

2011.12.21.

Šobrīd ir pieejami ES līdzekļi veselības atbalsta programmai "Ģimenes ārstu tīkla attīstība", kur ģimenes ārsti visā Latvijā var pretendēt uz līdzekļiem aprīkojuma iegādei. Kopējais pieejamais finansējums pārsniedza 4 miljonus latu, tajā skaitā ERAF finansējums bija 3, 5 miljoni latu. Izsludināta jau otrā kārta pieteikumiem, bet vairāk nekā simts ģimenes ārsti jau daļu aparatūras ir saņēmuši, daļa vēl tiek piegādāta. Par savu pieredzi stāsta Ropažu novada ģimenes ārste Ligita Zeltiņa.

2011.12.11.

Zinātnes projektiem ES vairākus gadus ir sadaļa "Cilvēku resursu attīstībai un piesaistei", kas aizvadītajos gados ļāvusi pētnieciskās grupās Latvijā iesaistīt daudzus tos Latvijas zinātniekus, kas pēdējos gados strādājuši ārzemēs. Zinātnes programmas koordinators Latvijā Arnolds Ūbelis preses konferencē informēja par Latvijas veiksmes stāstiem no šī skata punkta. Vairāku zinātnieku repatriācija notikusi fotonikas izpētes nozarē, kur kopīgā projektā apvienojušies trīs LU institūti.

2011.12.10.

Eiropas Savienības fondu līdzekļi, gan posmā, kad Latvija bija starptautiskās aizdevēju programmas uzraudzībā, gan arī nākamajos gados, būs būtiska sastāvdaļa attīstības līdzekļu klāstā. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums dažādu nozaru pozīcijās parādās nākamā gada budžetā. Par fondu nozīmi decembra sākumā starptautiskā konferencē uzsvēra Finanšu ministrs Andris Vilks un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Izmantojam fragmentu no preses konferences.

2011.12.04.

Vairāk nekā 12 tūkstoši Krājbankas klientu bija to 65 tūkstošu skaitā, kas saņem tiešos maksājumus. 21 lauku saimniecībām bija iesākti projekti ar kredītu. Viena no ES līdzekļu administrētājiem, kas ļoti tieši saskārās ar Krājbamnkas klientu problēmām ir Lauku atbalsta dienests. LAD speciālisti jau no 23. novembra aicina atvērt kontus citās bankās un informēt par to speciālistus gan reģionos, gan centrālajā aparātā Rīgā. Par darbu ar klientiem stāsta LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.

2011.12.03.

Šonedēļ Budapeštā, Ungārijā notika Višegradas valstu - tās ir - Čehija Ungārija, Polija un Slovākija, kā arī uzaicināto ES dalībvalstu lauksaimniecības organizāciju tikšanās no Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas, Horvātijas un Latvijas. Latvijas lauksaimnieku organizācijas šajā tikšanās reizē pārstāvēja LOSP valdes loceklis Armands Krauze. Tika noformulēta kopēja visu valstu lauksaimnieku organizāciju pozīcija attiecībā uz KLP reformas priekšlikumiem un izstrādāta deklarācija.

2011.11.26.

Šobrīd vairāki finanšu instrumenti ar Eiropas fondu līdzdalību tiek virzīti uz uzņēmējdarbības attīstību. Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu veic Starta programmu. Šīs ir tikai divas no programmām, kuras tie realizētas ar Latvijas Hipotēku un Zemes bankas līdzdalību. Par "Starta" programmas nosacījumiem uzņēmējiem, kas nolēmuši sākt savas idejas realizāciju. Piemērus analizē Hipotēku un Zemes bankas Liepājas filiāles kredītspeciāliste Zaiga Jaunzeme.

2011.11.23.

Par sabiedrības informēšanas ciklu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitāti "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". Sākotnējais aktivitātes piešķirtais finansējums bija 47, 7 miljoni latu. Šo fondu aktivitāti administrē LIAA. Šobrīd ir izsludināta jau 9. šī pasākuma kārta, kur kā norāda LIAA speciālisti vēl neapgūtais finansējums ir ap 17 miljoniem latu. Par konkrētas mājas siltināšanu Stāsta mājas valdes priekšsēdētāja Aina Lūsēna.

2011.11.20.

Lai gan rudens ar vidējo temperatūru virs nulles šogad ir ilgāk nekā citus gadus, tie iedzīvotāji, kas veikuši māju siltināšanu daudzdzīvokļu namos ir gandarīti. Šoreiz stāsts būs par 42 dzīvokļu māju Saldū, kur Nākotnes ielā 5 iedzīvotāji ir vienojušies par kopīgiem darbiem un ieguldījumu mājas apsaimniekošanā. Aina Lūsēna ir mūzikas skolotāja, bet viņai ir komandas komplektēšanas spējas, tā, lai sanāktu orķestris. Savlaicīgas investīcijas un precīzs pieteikums.

2011.11.19.

No oktobra beigām Latvijas novados notiek diskusiju forums "Tavā varā", kur pašvaldību pārstāvji apmainās ar idejām ar uzņēmējiem, ministriju pārstāvjiem, jauniešiem, ES fondu administrētājiem un projektu veidotājiem. Viens no uzņēmumiem, kas palīdzējis vairākām pašvaldībām projektu sagatavošanā ir NK Konsultāciju birojs un tā valdes priekšsēdētājs Neils Kalniņš. Kādās nozarēs viņš redz labi padarītos darbus? LAD administrētie projekti un zinātne, arī Latvijas nozīmes starptautiskie autoceļi.

2011.11.16.

Šonedēļ Eiropas Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē Laimdota Straujuma atkārtojusi Latvijas nostāju par EK tiešo maksājumu priekšlikumu. Ministre vēlreiz uzstāja, ka ir jānodrošina godīgs tiešo maksājumu atbalsta apmērs visiem ES lauksaimniekiem - minimālajam tiešo maksājumu līmenim jābūt vismaz 80 apmērā no ES vidējā līmeņa. Kā norādījusi ministre "iedzīvotāju skaits laukos samazinās, Diemžēl EK piedāvājums Latvijai tik būtiskās problēmas nerisina, " uzsvēra zemkopības ministre.

2011.11.13.

Ar mērķi uzklausīt un apkopot ieinteresēto pušu viedokļus Latvijas reģionos Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs Finanšu ministrijas uzdevumā no 16. līdz 25. novembrim rīkos piecas reģionālās diskusijas par Kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013. gada. Reģionālajās diskusijās izteiktās idejas var kalpot par pamatu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas finansējuma sadalījumam Latvijā nākamā plānošanas periodā.

2011.11.12.

Šonedēļ par Kohēzijas un Struktūrfondu apguvi nākamajā plānošanas periodā tika informēti to iestāžu un ministriju pārstāvji, kas administrē ES līdzekļu ieviešanu. Publiskajā apspriedē piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvji. Galvenos ziņojumus no Latvijas puses sniedza Aleksandrs Antonovs, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos. Viņu lūdzām arī pie Latvijas Radio mikrofona.

2011.11.09.

Pirms diviem gadiem pavasarī šo ēku Līvānos atklāja pēc lielā remonta. Līvānu Kultūras centra kopējās renovācijas izmaksas sastādīja 2 miljoni 295 tūkstoši latu, no kuriem 85 bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums. Novada publiskās infrastruktūras attīstīšanā, Kultūras Centra projekts ir uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem projektiem. Par mūsdienu noslodzi ēkā stāsta Kultūras centra direktore Līga Rubīne.

2011.11.06.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura atkal uzsākusi darbu šajā ministrijā, turpina tikties ar ministrijas speciālistiem, kā arī pārraudzīto iestāžu vadītājiem. 7. novembrī zemkopības ministre dosies darba vizītē uz Briseli, uz ES dalībvalstu lauksaimniecības amatpersonu konferenci par KPL. Kā zināms, pret netaisnību tiešmaksājumu sadalē turpina cīnīties Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis, kas norādījis uz būtisku ES principu neievērošanu pret Baltijas valstīm.

2011.11.05.

Šonedēļ Jēkabpilī notika Zemgales plānošanas reģiona tematiska konference par ES dažādu fondu devumu izglītības un zinātnes attīstībā plānošanas periodā līdz 2013. gadam. Kopā tematiskajās izglītības jomās Zemgalē apgūti ap 37, 2 miljoni latu. Kā sadalīt esošos resursus starp lielākām un mazākām novadu skolām, to konferencē atklāja Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs un Jēkabpils domes izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa, kuri uzsver izglītība un bērnudārzi ir sociālā stabilitāte.

2011.11.02.

Šogad ir jau otrais mācību gads, kad Latvijā realizē programmu "Skolas auglis", kad ar Eiropas Savienības atbalstu skolēni tiek pie svaigu dārzeņu un augļu porcijām, kā arī labāk saprot vitamīniem bagāta uztura vērtību. Vairāk nekā 720 skolas jau saņēmušas apstiprinājumu par iekļaušanu programmā, vēl dažām precizējās piegādātāji. Par pagājuša un šī gada pieredzi stāsta Lauku atbalsta dienesta Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore Olga Ziņkovska.

2011.10.30.

Kā Kohēzijas fonda finansējums rada sistēmu, kas palīdzēs Jēkabpils iedzīvotājiem maksāt mazāk par siltumu ziemā. Tā ir Jēkabpils labvēlīgais liktenis, ka siltuma ražošanai blakus pilsētā ir attīstījies kokapstrādes uzņēmums "Ošukalns", kur tagad ir uzstādītas jaunas tehnoloģijas koksnes atlikumu pārstrādē. Svarīgākais, lai koģenerācijas stacija atmaksātos - jābūt noslodzei arī vasarā. Papildus jau tagad iepērk koka mizu, šķeldu un citus koksnes pārstrādes atlikumus, ko pārvērst siltumā.

2011.10.29.

Ar ERAF atbalstu notikusi Bauskas vēsturiskā centra atjaunošana jaunu tūrisma produktu attīstībai. ERAF līdzfinansējums rātsnama projektam ir 400 tūkstoši latu. Pirmā stāva telpas jau nākamā gadā februārī tiek atvērtas un tur viesus gaidīs novada tūrisma informācijas centrs. Kā tas pakāpeniski tapis vairāku gadu gaitā - Ēkas sienu izbūve, spāru svētki, ekspozīciju iekārtošana izstādei "Sver un mērī Bauskā" - to labprāt atceras Bauskas novada attīstības nodaļas vadītāja Ilze Tijone.

2011.10.26.

Kā veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzdrīkstētos būt paši sev vadītāji un darba devēji. Tas ir viens no pienākumiem, ko netieši veic Kurzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrā. Šo centru jau no 2006. gada var atrast Saldū, Striķu ielā 2, tas ir pašā centrā, lielākajā Saldus krustojumā pie baznīcas. Par savu pieredzi stāsta centra vadītāja Baiba Kūma.

2011.10.23.

Šoreiz esam viesos Zemgales plānošanas reģiona Struktūrfondu informācijas centrā, pie konsultantes fondu jautājumos Daces Strautkalnes. Viņa ir tā, kas visbiežāk centrā sagaida apmeklētājus ar idejām un vēlmi, kā atrast finansējumu. Sīkāk par info centra palīdzību sešu ESF projektu sagatavošanā, kas ieguvuši akceptu. Kur un kā meklēt un atrast līdzfinansējumu savām idejām?

2011.10.22.

"Dores fabrika" ir viens no Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem, kurš orientējas uz eksporta tirgiem un ražo koka, apstrādātu ģuļbaļķu ātri saliekamas mājas. Marketingā Dores fabrika no Ieriķiem izplēš savu tirdzniecības tīklu pa visu Eiropu. Par marketinga aktivitātēm ar ES fondu līdzdalību stāsta direktors Juris Dzenis. Ar VIAA palīdzību uzņēmums dodas īpašās biznesa misijās pie konkrētām firmām un uz izstādēm Krievijā, Francijā, Norvēģijā, Vācijā, 20011. gada pavasarī - Londonā "EkoBild`.

2011.10.19.

Kokapstrādes uzņēmums "Ošukalns" Jēkabpilī arī šajā rudenī Jēkabpils domei palīdz ar siltuma piegādi, bet dara to ar jaunās koģenerācijas stacijas palīdzību. Tiek saražota gan elektroenerģija Latvenergo tīklam, gan siltums. Jauno shēmu skaidro SIA "Ošukalns" valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs. Saražotās elektrības jauda 1, 4 megavati, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu apuveni 4000 mājsaimniecības, bet siltuma jauda 5, 3 megavati.

2011.10.16.

Oktobra sākumā Līgatne ieguva Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu (EDEN) statusu. Kopumā EDEN balvas Briselē saņēma 21 savdabīga tūrisma vieta Eiropā. Kā atdzīst Līgatnes tūrisma un kultūras centra vadītāja Laimdota Lapiņa, izveidot un sakārtot šo industriālo mantojumu kopā ar dabas pērlēm palīdzējuši ES fondi. ERAF līdzekļi bija iesaistīti īpašo Kultūrvēsturisko tūrisma taku izveidē, kur kopējās izmaksas pārsniedza 780 tūkstošus latu, bet fondu finansējums bija ap 65 procentiem.

2011.10.15.

Baltijas zemnieku pārstāvjus, kas piketēja Briselē, pie sevis uzaicināja lauksaimniecības komisāra biroja pārstāvji, bet lauksaimnieku sarūpēto lauku labumu grozu, kopā ar vēstījumu par mūsu prasībām, Latvijas prezidents Andris Bērziņš nogādāja EK prezidentam Žozē Manuēlam Barozzu. EK prezidents pēc tikšanās ar Andri Bērziņu uzsvēra, ka sarunas par nākotni turpinās ar visām valstīm, kuras nāk ar savu argumentāciju. Latvijas prezidents uzsvēra, ka saklausījis teiktajā - sarunas ir jāturpina.

2011.10.12.

Kā precīzāk uzrakstīt pašvaldības projektu, lai saņemtu Eiropas savienības finansējumu? Kā precīzāk noformulēt mērķus reģionālajā attīstībā? Kā veicināt nodarbinātību novadā? Šie ir jautājumi, uz kuriem ir gatava atbildēt Auces novada Attīstības nodaļas vadītāja Sandra Zesere. Piemēram, ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Latvijas pašvaldībās bija iespējas piesaistīt divus speciālistus katrā novada pašvaldībā pēc izvēles, kādu profesijas speciālistu bija nepieciešams.

2011.10.09.

Šonedēļ Jelgavā jaunas piena pārstrādes rūpnīcas pamatos ielika pa akmenim no katra Latvijas novada. Trīs kooperatīvi salika kopā savas jaudas ar ES finansējumu un valsts garantijām. Kopīgais finansējuma apjoms rūpnīcai ir 10, 4 miljoni Ls. Sanāca SIA "Latvijas piens" vēl viens starpfinišs ceļā uz pārstrādi, kas pieder zemniekiem.. Savu vēstures daļu stāsta kooperatīva "Dzēse" vadītājs Māris Petrēvics, Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Uldis Krievārs.

2011.10.08.

Šoreiz par pilnajiem rudens apcirkņiem Vidzemes Agroekonomiskajā kooperatīvā sabiedrībā pie tās priekšsēdētāja Induļa Jansona. Valmierā šogad atkal pie graudu pārstrādes jaudām pieliktas klāt jaunas iespējas. Tas dod iemeslu skaidrot pakāpenisko, bet neapturamo izaugsmi. Kooperatīvs pakāpeniski realizē savas graudu pārstrādes jaudas virs 70 tūkstošiem tonnu gadā. Kooperatīvas uzticas arī bankas, kas ļauj 2011. gadā realizēt projektus par 1, 2 miljoniem latu.

2011.10.05.

Kopumā Finanšu ministrija 2011. gada budžetā Eiropas fondu līdzfinansējumam dažādiem projektiem ieplānoja 648 miljonus latu. Šobrīd ir bažas, ka dažas no ministrijām savās nozarēs nespēs apgūt visu finansējumu. Vairākas ministrijas ir informējušas, ka nespēs izlietot pieejamos budžeta resursus līdz gada beigām, kas kopā rada iespējamos neapgūtos budžeta līdzekļus līdz 40 miljoniem latu. Situāciju skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

2011.10.02.

Vairāku gadu gaitā ir izdevies vērot, kā savas iespējas paplašinājuši ceļa būves speciālisti, kas izveidojuši "Saldus Ceļinieku" grupu ar ražotnēm visā Kurzemē un tagad arī Viduslatvijā. Uz realizēto objektu karti skatāmies kopā ar "Saldus ceļinieka" izpilddirektoru Gintu Karolu. Viens no nozīmīgākiem projektiem - Rīgas lidostas skreiceļu rekonstrukcija. Ceļu projekti visā Latvijā no Rēzeknes līdz Ventspilij.

2011.10.01.

Par nākamā plānošanas perioda budžetu ir satraukti ne tikai lauksaimnieki, bet arī Kohēzijas fonda administrētāji. Par neoficiālajiem aprēķiniem skaidro Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs. Latvija nākamā plānošanas periodā pēc jaunās shēmas var zaudēt 1 miljardu no četriem. Tas ir nepieņemami, ES fondi ir nozīmīgākais attīstības resurss. Notiek situācijas skaidrošana ar četru valstu premjeru vēstuli EK un sarunas ar donorvalstīm.

2011.09.28.

Rīgā septembrī notika ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, kurās Finanšu un citu atbildīgo ministriju un aģentūru darbinieki un EK pārstāvji, pārrunāja ES fondu ieviešanas, uzraudzības un stratēģijas aktualitātes. FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs uzsvēris, ka pēc EK datiem Latvija ES fondu apguvē joprojām ir viena no līderēm - pirmajā vietā ESF apguvē un piektajā vietā starp ES jaunajām dalībvalstīm attiecībā uz EK veiktajām atmaksām.

2011.09.25.

EP lauksaimniecības un lauku attīstības komisijai šonedēļ iesniegta Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju deklarācija un oficiāls Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājums par taisnīgu reformu pēc 2013. gada. No Latvijas zemniekiem EP apmeklēja Armands Krauze un Ginta Jākobsone no LOSP, kā arī Uldis Krievārs un Maira Dzelzkalēja no Zemnieku Saeimas. Vizītes mērķus skaidro LOSP eksperte Ginta Jēkabsone.

2011.09.24.

EK ir plānojusi grozīt regulu par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ES dalībvalstīs. Priekšlikums paredz katras dalībvalsts līdzfinansējumu 75 apmērā tām dalībvalstīm, kuras tiek finansētas no Kohēzijas fonda, tostarp arī Latvijai. Vairākas valstis - Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Dānija, Nīderlande un Čehija EK- jai norāda, ka paku sadale ir saistīta ar sociālām programmām, kam ar lauksaimniecību nav sakara. Fragments no Zemkopības ministra Jāņa Dūklava intervijas.

2011.09.21.

Šodien Latvijas Ārlietu ministrijā notiek starptautisks seminārs , , ES stratēģija Baltijas jūras reģionam - stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai`. ES stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no ES iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš 2005. gada. Pamatdoma ir labāk koordinēt un izmantot Baltijas jūras reģionā pieejamo ES, kā arī reģionālo, nacionālo atbalstu kopīgu projektu īstenošanai. Viena no dibinātājām šai idejai ir Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

2011.09.18.

Ja kādai pašvaldībai izdodas pierādīt, ka līdzekļus ir vērts ieguldīt izglītības iestādēs un bērnudārzos, tad prieks par to teikt skaļi ar radio palīdzību. Raidījums "Eiropa Fondi" šoreiz par Siguldas spēju piesaistīt līdzekļus no Eiropas fondu kasītes. Par Siguldas pieredzi stāsta Domes Attīstības departamenta direktore Inga Zālīte.

2011.09.17.

Rudens ir viens no periodiem, kad ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki dodas dabā. Cits atpūsties, cits iegūt meža vai purva labumus, citam svarīgi uzzināt ko jaunu. Dabas aizsardzības pārvalde Latvijā šogad turpina strādāt trīs gadus ilgā projektā par informatīvo infrastruktūru, ko visā Latvijā dabas īpašajās teritorijās "Natura 2000" veic ar Kohēzijas fonda naudu. Kopējais finansējums trīs gados pārsniedz 3 miljonus latu. Skaidro pārvaldes Dabas izglītības nodaļas vadītāja Gunta Gabrāne.

2011.09.14.

Augusta beigās tika noslēgta vienošanās starp Salas novada pašvaldību (pie Jēkabpils) un VARAM par ERAF finansētā projekta "Salas pagasta aizsargdambja rekonstrukcija" īstenošanu. ES projektu sarakstos ir īpaša sadaļa par hidrotehnisko būvju rekonstrukciju. Šādus projektus jau iepriekš realizējuši Jēkabpils un Pļaviņu pilsētu dome. Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe vērtē noslēgto līgumu un to kas līdzīgā projektā paveikts kaimiņos Jēkabpils pilsētā?

2011.09.11.

ERAF darbības programmas sadaļā "Uzņēmējdarbība un inovācijas" aktivitātēs ir piemērs sadarbībai starp Stendes graudaugu selekcijas institūtu, ražotājiem un mediķiem, kas pēta graudaugu veselīgo ietekmi. Par pētījumiem Stendes zinātnieki atskaitās arī pārtikas izstādē "Rīga Food", Ķīpsalā. Šāda projekta trīs gadu kopējā izmaksas ir 207 tūkstoši latu, no tiem ERAF nauda ir 197 tūkstoši. Par graudaugu veselīgo sastāvu stāsta Stendes graudaugu selekcijas institūta pētniece Solveiga Maļecka.

2011.09.10.

Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar zemkopības ministru, lai pārrunātu būtiskāko pirms vizītes Briselē. Latvijai šobrīd nav pieņemams EK priekšlikums, ka no katras dalībvalsts tiešo maksājumu apjoma 30 finansējuma būtu obligāti jānovirza pasākumiem, kas saistīti ar dabas resursiem un vidi. Līdzīgas domas Latvijā izteica Lietuvas republikas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkevičus. Vēl no Lietuvas ministra papildus novērtējums - lai pēc vēlēšanām radikāli nemainītos valdības ministri.

2011.09.07.

Latvijas dārzu zinātniskā vērtība augu ģenētikā un jauni produkti no pamatizejvielām - āboliem, cidonijām, smiltsērkšķiem, lielogu dzērvenēm ir jāizmēģina un jāparbauda. Pēc tam jāparāda citiem kā Latvijas atklājums - to savā ikdienā veic Augļkopības institūtā Dobelē. Ar ES atbalstu dārzkopji realizē projektu "Latvijas augļkopības starptautiskās atpazīstamības un konkurtētspējas veicināšana". Par projekta iespējām apmeklēt starptautiskus forumus informē institūta pētnieks Edgars Rubavskis.

2011.09.04.

Šoruden ZM un lauku atbalsta dienesta speciālisti un vadība tiekas ar lauksaimniekiem reģionos un izzina lauku iedzīvotāju vajadzības. Alūksnē un Smiltenē lauksaimniekus uzklausīja Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola Helviga. LAD vadītājai visvairāk jautājumu bija saistībā ar bezakcīzes degvielu un nākamajām programmām, kur var rakstīt projektus un iet pēc Eiropas līdzfinansējuma. Pašlaik LAD izskata rekordlielu iesniegumu skaitu, jo lēnām tuvojas plānošanas perioda beigas.

2011.09.03.

Eiropas Sociālā fonda projektu "Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai" Latviešu valodas aģentūra sākusi īstenot 2008. gada decembrī. Projekta mērķis ir sniegt metodisku atbalstu pedagogiem valsts valodas mūsdienīgai apguvei. Projekta finansējuma apjoms ir LVL 1, 5 miljoni latu. Par latviešu valodas mācīšanas projektu būtību skaidro konsultante mācību satura jautājumos Vineta Vaivade, aprobētāja Ingūna Hitrova un viena no materiālu veidotājām Ieva Zālīte.

2011.08.31.

Kā mācīt skolēnu izmantojot jaunākās tehnoloģiju iespējas? Projektā "Dabaszinātnes un matemātika" iepriekšējos gados 64 Latvijas skolās jaunos mācību līdzekļus pārbaudīja praksē. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda. Mācību līdzekļu izstādes atklāšanā savus ceļavārdus jaunajā mācību gadā pateica arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Kāpēc šādā izstādē, kas vairāk tomēr domāta skolotājiem, ierodas arī skolēni. Divi no puišiem, no Gulbenes puses Lizuma vidusskolas pie mikrofona.

2011.08.28.

Kazu audzētāji Latvijā ir viena no skaitliski mazajām asociācijām, kas apvienojušies un šajā gadā rīkoja "Kazu dienas", kur vairāku dienu programmā kā pirmo godināja piena kazas. Kādas ir kazas piena labās īpašības? Par to Liāna Apine no Ādažiem. Kazas piena saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis vairākas reizes izmantojis arī Eiropas fondu naudas. Ar fondu atbalstu ir tapusi īpaša kazu slaukšanas zāle. Izrādās, krīzes laikā attīstījās arī eksporta tirgus, tā var saukt Lietuvu.

2011.08.27.

Ar Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadraudzības projektu iespējām, ko finansē ES, šajā vasarā tika veidota virkne koncertu Latvijas pašdarbniekiem - dejotājiem Dobelē, folkloras grupām Jelgavā un koriem Bauskā. Kopā salikums un noslēgums Jēkabpilī ar koncertu "Tautu vārti vaļā vērti" un dažādiem notikumiem pilsētā visas dienas garumā. Viena no programmas iespējām Latvijas un Lietuvas kolektīvu kopdziedāšana latviešu un lietuviešu valodās. Par abpusējo darbu stāsta virsdiriģents Ints Teterovskis.

2011.08.24.

Ar Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadraudzības projektu iespējām, ES finansējumu, šajā vasarā tika veidota virkne koncertu Latvijas pašdarbniekiem un meistardarbnīcas amatniekiem. Par noslēguma koncertu Jēkabpilī šajā nedēļā sestdienā 27. augustā stāsta koncerta režisore Inta Ūbele. Līdz tam Dobelē deju svētkos izveidots koncerta bloks "Pa Saules ceļu", Jelgavā folkloras uzvedums par maizi un Bauskā sadziedāšanās. Kopā salikums Jēkabpilī Krustpils saliņas estrādē.

2011.08.21.

ES mūžizglītības programmas "Comenius" skolēnu individuālās mobilitātes projektos 12 skolēni no piecām Latvijas skolām jauno mācību gadu sāks Spānijas, Francijas, Slovēnijas un Polijas skolās. Trīs mēnešus jaunieši mācīsies ārvalstu skolās, pilnveidos svešvalodu zināšanas un iepazīs citu Eiropas tautu kultūru. Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Līgatnē un Blīdenē "Comenius" individuālās projektu veiksmīgi īstenoja jau pagājušā gadā. Šogad skolēni būs arī no Dagdas un Neretas.

2011.08.20.

Dažkārt Eiropas Sociālā fonda finansējums pašvaldībām spēj savienot dažādas likteņa radītas iespējas. Par vienu šādu piemēru par Eiropas Sociālā fonda finansējumu, kas devis iespēju attīstīt pašvaldībai dāvinātu īpašumu ar nosacījumu, ka to izmanto sociālā aprūpē, stāsta Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Kaltenē cels "mājas tipa" sociālās aprūpes namu, kur zemes īpašums ir dāvināts pašvaldībai. Rojā sociāliem darbiniekiem ir arī Zviedrijas sociālā dienesta pieredze.

2011.08.17.

Satiksmes ministrija (SM) sola līdz 2013. gadam apgūt visu ieplānoto ES fondu naudu. Kopējais pieejamais finansējums periodā ir 824 miljoni latu. Ministrijas pārstāvji uzsver, ka Latvijai ir viens no labākajiem rādītājiem lielo projektu (virs 50 miljoniem eiro) sagatavošanā. Par vienu no reģionāliem objektiem - ceļu no Ventspils līdz Kolkai, ar izmaksām ceļa asfaltam ir 8, 9 miljoni latu (85 ir ERAF nauda). Par to atzinīgi vārdi ir Ventspils novada pašvaldības vadītājam Aivaram Muceniekam.

2011.08.14.

Zemkopības ministrija turpina kolēģiem un sadarbības partneriem citās valstīs skaidrot nostāju, kāpēc Latvijas lauksaimnieki nav apmierināti ar EK piedāvāto modeli tiešo maksājumu aprēķināšanā pēc 2013. gada. Aizvadītajā nedēļā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Austrijas federālo lauksaimniecības un vides ministru Nikolausu Berlakoviču. Mūsu valsts ministrs uzsvēra, ka aprēķinot dalībvalstīm nākotnes platību maksājumus, ir jāatsakās no vēsturisko ražošanas rādītāju izmantošanas.

2011.08.13.

Lauksaimnieki arī novācot ražu nepārstāj sekot, kā Latvijas valdības pārstāvji reaģē uz EK budžeta piedāvājumiem, kas ietekmē tiešos maksājumus par zemi pēc 2013. gada. Z/s "Vaidelotes" saimnieks Arnolds Jātnieks ir pircis tehniku gan par savu naudu, gan ar ES līdzfinansējumu. Viņaprāt, ir svarīgi, cik ilgi aizstāvēsim savu taisnību ar "taisnu mugurkaulu"! Vēl, kā ZM diplomātijas argumentāciju skaidro parlamentārais sekretārs Armands Krauze, kuram ir laba pieredze darbā ar ES institūcijām.

2011.08.10.

Par motivāciju attīstīt savu uzņēmumu un izmantot nozarei atvēlēto Eiropas Savienības līdzfinansējumu informē akciju sabiedrības "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Nākamajā gadā vietējais piensaimniecības uzņēmums "Smiltenes piens" gatavojas savas ražotnes simtgadei. Kā uzsver Gita Mūrniece, jādomā par bezatlikumu tehnoloģijām un iespēju strādāt ar mazāku cilvēku skaitu. To var panākt izmantojot ES līdzfinansējumu piensaimniecības attīstībā.

2011.08.07.

Finanšu ministrija kā ES fondu Revīzijas iestāde Latvijā ir saņēmusi EK vēstuli, kurā tā atzīst, ka ES fondu Revīzijas iestādes darba kvalitāte ir apmierinoša, tādēļ apstiprina Latvijas izdevumu deklarēšanas atjaunošanu. Pēc darba sarunām ar EK un jūnijā notikušās audita vizītes Latvijā, auditori ir secinājuši, ka sistēma ir sakārtota. Kopumā EK netika deklarēti izdevumi par periodu no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 30. jūnijam, kas 190 miljonu latu apmērā tiks atmaksāti no EK.

2011.08.06.

Eiropas Komisija pagājušā mēneša beigās apstiprinājusi lielo Kohēzijas fonda projektu "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība". Par detaļām projekta realizācijā stāsta Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča. Projektā paredzēts atjaunot skrejceļa segumu, nostiprināt skrejceļa lidjoslu, izbūvēt papildu manevrēšanas ceļus, modernizēt apgaismojumu, lai nodrošinātu lidmašīnu nolaišanos un pacelšanos nelabvēlīgos laika apstākļos.

2011.08.03.

Ar ES līdzekļiem - ERAF fonda līdzfinansējumu - bijušo Kuldīgas sinagogas ēku kompleksu pārbūvē par sabiedrībai pieejamu kultūras un informācija vietu - Kuldīgas novada galveno bibliotēku. Paredzēta bibliotēka, izstāžu zāle, plašas interneta lietošanas iespējas, videotēka u. c. komunikāciju veidu apkopojums. Stāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un projekta vadītāja Gita Rubežniece.

2011.07.31.

Raidījums "Eiropa Fondi" šoreiz viesojas Rūjienas pusē, Jeru pagastā, kur savā daudznozaru saimniecībā "Kunturi" strādā Jurģis Krastiņš ar kundzi Guntu. Visatpazīstamākā viņu saimniecībā ir cūkkopība, jo ar labu gaļu "Kunturi" uzrunā savu produkcijas pircēju. "Sarežģītāk varētu būt tikai atomreaktorā. Audzējam labas kvalitātes graudus un izbarojam savām cūkām. Arī tādēļ ir laba gaļa! Tirgojamies savā veikalā Valmierā un Vidzemes tirgū, arī autoveikalā pa Vidzemes rajoniem un pasūtījumiem Rīgā.

2011.07.30.

Nākamajā gadā vietējais piensaimniecības uzņēmums "Smiltenes piens" gatavojas savas ražotnes simtgadei. Kā viņiem šajā ceļā aizvadītajos pāris gados ir palīdzējuši Eiropas Savienības līdzekļi. Par to stāsta akciju sabiedrības "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Viens no pēdējiem projektiem - par piena suliņu pārstrādi - olbaltumvielu un galaktozes realizācija jaunos produktos. Virziens - jaunas tehnoloģijas ar mazāku cilvēku darbu.

2011.07.27.

Aizvadītajā nedēļā Lauku atbalsta dienesta vadība un reģionālo pārvalžu vadītāji apmeklēja vairākus lielu projektu realizācijas objektus Zemgalē, kur saimnieko Jura un Ulda Pilveru vadītie uzņēmumi piena lopkopībā un biogāzes ražošanā. Par iespaidiem uzņēmumā "Bio ziedi" stāsta LAD direktore Anna Vītola Helviga un situāciju skaidro viens no uzņēmējiem Uldis Pilveris. Var ieraudzīt vairākus projektus kompleksā darbībā.

2011.07.24.

Viens no Latvijas krāšņiem tūrisma galamērķiem vienmēr ir bijusi Kuldīga. Par intensitāti, atjaunojot vēsturisko, bet ieliekot tajā mūsdienu iespējas, stāstīs Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un projektu vadītājs Gints Preiss. Alekšupītei piekļauto kvartālu rekonstrukcija un tiltu pārbūve ievērojot vēsturiskās detaļas. Kuldīga spēj ar tūrisma objektu kompleksu restaurāciju atgriezt līdzekļus pilsētā.

2011.07.23.

Par Smiltenes novada lieliem un maziem projektiem, ko attīsta ar Eiropas līdzfinansējumu. Par tiem stāsta Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš. Piemēri - speciālistu piesaiste Smiltenes domē ar ESF finansējumu. Sīkāk par Smiltenes kultūras nama restaurāciju no ERAF fondiem, kas dos efektu ne tikai Smiltenes novada pārstāvjiem.

2011.07.20.

Netālu no Gulbenes - Lizumā ir ražotne, kas Latvijas koksni pārstrādā Skandināvijas dizaina mēbelēs. Direktors Uldis Misiņš savam uzņēmuma esot devis savu Jaunpiebalgas māju vārdu "Avoti". Šī ražotne veiksmīgi vairākas reizes piesaistījusi ES fondus modernizācijai un tagad dod darbu ap 250 cilvēkiem Vidzemē. Vairāk par desmit gadiem ir sadarbība ar "IKEA", kur lielākā sūtījumu daļa ir bērnu mēbeles.

2011.07.17.

Latvijas Saeima šonedēļ pieņēma lēmumu, kurā norāda, ka EK piedāvājums tiešo maksājumu aprēķināšanas metodoloģijā lauksaimniekiem pēc 2013. gada ir Latvijas valstij nepieņemams. Par nākamajiem soļiem Edgars Treibergs Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs un Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, kurai ir vairāku gadu pieredze sadarbībā ar EK ierēdņiem.

2011.07.16.

Šoreiz viesojamies vidēja lieluma zemnieku saimniecībā Valmieras pusē, Matīšos, lai pārliecinātos, kā laukos - sadalot risku pa nozarēm dzīvo zemnieki, kas mūsu galdam nodrošina tās gardās karbonādes vai cūkgaļas šašlikus. Zemnieku saimniecība "Lelles" specializējās cūkkopībā. Līvija un Jānis Lelles par saviem saimniekošanas principiem Matīšos, Vidzemē. Sadalīt riskus var pašiem audzējot graudaugus, lai nav jāpērk dārgas izejvielas. "Labākos graudus dodam rukšiem", tā Līvija Lelle.

2011.07.13.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šorīt sniedza interviju Latvijas Radio un vēlreiz apliecināja, ka Latviju neapmierina EK piedāvājums tiešmaksājumiem no 2014. gada, kas paredz maksāt no 146 eiro par hektāru, lai arī tas ir 30 līdz 15. Saeima šonedēļ sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pieņemtu īpašu politisku aicinājumu Eiropas Savienībai.

2011.07.10.

Kā katru vasaru, un ne tikai šajā gadalaikā, viens no Latvijas iedzīvotāju un viesu tūrisma galamērķiem ir Rundāles pils komplekss. Šajā nedēļā pils zāles un parku pieskandina Senās mūzikas festivāls, dārzā plaukst visdažādākās rožu šķirnes, cilvēki izjūt gandarījumu šajā sakoptajā un labi apsaimniekotajā kompleksā. Raidījumā atgādinājums, ka daļu no restaurācijas darbiem Rundāles pils kompleksā veica ar ES fondu līdzekļiem. Par to intervija ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani.

2011.07.09.

Pēc datiem maijā FM par ES fondu projektu ietvaros noslēgto proporciju apjomu Latvijas reģionos. 32 tiek realizēti visā Latvijā, vienādi - 12 līgumi slēgti par apguvi Zemgalē, bet 9 Vidzemē. ES fondu stratēģijas departamenta direktore Dace Grūberte FM informācijā norādījusi, ka "projektu īstenošana ir labāka, ja ir lielākas iespējas līdzfinansējumam".

2011.07.06.

Vidzemes slimnīca Valmierā ir tā medicīnas iestāde, kas šobrīd spēj pilnībā realizēt savu pieredzi menedžmentā. Valmierā realizē renovāciju korpusā, kur jaunu veidolu iegūs dzemdību, ginekoloģijas, jaundzimušo intensīvās terapijas, traumatoloģijas un ķirurģijas nodaļas. Renovācijas rezultātā izbūvēti jauni un nomainīti esošie inženiertīkli - ūdens, kanalizācija, apkure un elektrība. Par spēju to realizēt nepārtraucot pamatdarbību stāsta Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa

2011.07.03.

Kā pedagogi saņēmuši atbalstu savu zināšanu papildināšanai? Trīs gadus no Eiropas Sociālā fonda tika finansētas īpašas mērķstipendijas skolotājiem prioritārajos dabas zinību priekšmetos un svešvalodu apguvē. Rīgā kopā par trīs gadiem saņēmēju skaits pārsniedza divus tūkstošus pedagogu, kas papildināja savu priekšmetu pasniegšanas metodoloģiju. Par ieguvumiem un secinājumiem stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone.

2011.07.02.

Kas kavē ES atbalsta saņemšanas grafikus? Viena no Eiropas fondu administrējošām iestādēm ir Centrālā finanšu līguma aģentūra, kurā lūdzām apkopot datus, kā veicas ar ES līdzekļu apguvi šajā plānošanas periodā līdz 2013. gadam. Situāciju skaidro Sanda Bergmane - Behmane no CFLA programmu vadības departamenta. Nav bažu par nopietnām atšķirībām no paredzētā grafika. Dažus līgumus, pēc CFLA pārstāves domām, nevar noslēgt, jo projekta realizētāji nevar vienoties ar bankām par kredītiem.

2011.06.29.

Viena no Eiropas fondu administrējošām iestādēm ir Centrālā finanšu līguma aģentūra (saīsināti CFLA), kurā lūdzām apkopot datus, kā veicas ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi šajā plānošanas periodā līdz 2013. gadam. Situāciju skaidro Sanda Bergmane - Behmane no CFLA programmu vadības departamenta.
Situācija ir normāla, grafiki tiek ievēroti. Viena no tendencēm - paši līgumu slēdzēji dažkārt novilcina līguma slēgšanu. Sadalījums pa Latvijas reģioniem - vienmērīgs.

2011.06.26.

Projekts par Mūsdienīgu muzeju centru Durbes pilī palīdzēs iegūt moderni aprīkotas telpas krājumu glabāšanai. Tātad arī īpašie Tukuma muzeja eksponāti - Sibīrijas izsūtījumā rakstītās vēstules uz bērza tāsīm būs mūsdienīgi aprīkotā fondu krātuvē. 14. jūnijā Briseles parlamentā tika atklāta izstāde par Latvijas iedzīvotāju likteņiem Sibīrijā. Par šīm vēstulēm stāsta Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, kas kopā ar vienu no vēstuļu rakstītājām, Elzu Serdāni, bija izstādes atklāšanā Briselē.

2011.06.25.

Sapņi uz drupām, kas pārvērtīsies par muzeja fondu krātuvi! Tā var nosaukt mūsu stāstu par Durbes pils vāgūža restaurāciju kopā Tukuma muzeja direktori Agritu Ozolu un Tukuma novada domes projektu direktori Zani Siliņu. Vāgūzi paredzēts atjaunot, lai palielinātu telpas tehniskajam nodrošinājumu un izstāžu rīkošanai. Kopā 1, 5 miljoni latu.

2011.06.22.

Pirmsjāņu noskaņojumu šoreiz radīs cilvēki, kas aizvadītajā sestdienā satikās uz līgošanu Minsteres latviešu ģimnāzijas kompleksā Vācijā. Minsteres auru līgošanai tuvāk darba vietai Briselē, kur viņi strādā dažādās ES institūcijās, bija izvēlējušies Briseles latviešu deju kolektīva dalībnieki. Daļa no kopāsaturēšanas talanta noteikti ir abām kolektīva vadītājām - Andrai Baltmanei un Dagnijai Martinsonei. Par koncertu atsauksmes izsaka Minsteres skolas bijušie skolnieki, kas dzīvo Vācijā.

2011.06.15.

Viens no Rīgas kultūrvēsturiskajiem objektiem - Rīgas Doms uz kādu laiku ir apaudzis ar sastatnēm un celtniecības norobežojumiem. Rekonstrukcija ilgs līdz 2014. gada beigām.
Par detaļām un būtiskāko apmeklētāju plūsmā stāsta Rīgas Doma atjaunošanas darbu vadītājs Ronalds Lūsis. Ir darbi jumta koka konstrukciju nomaiņā un seguma nomaiņā, fasādes atjaunošanā, akmens elementu atjaunošanā un citos darba virzienos. ERAF fondi ir gandrīz līdzīgās proporcijās ar Luteriskās baznīcas finansējumu.

2011.06.12.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs realizē ūdens un gaisa regulāro mērījumu veikšanu un apstrādi. Tam tiek izmantots arī ES fondu līdzfinansējums. Par ikdienas datu apstrādi stāsta Monitoringa daļas vadītāja Iveta Dubakova. Kā atceramies pavasarī tika norādīts, ka Rīgā gaisa piesārņojums ar putekļiem bija pārkāpis normu un par to aizrādīja Eiropas Savienības institūcijas. Monitoringu veic dažādiem gaisa parametriem. Arī smonga līmenim Rīgā.

2011.06.11.

Šoreiz par pieredzi, ko Dānijā ieguvuši Gaujas Nacionālā parka speciālisti, kas iepazinuši citu valstu pieredzi ar Leonardo da Vinci projekta finansējumu. Iedomāsimies, lēni braucam mašīnā Līgatnes safari parkā, mums pretī iznāk mežacūku saime, divas lielās mammas un kādi desmit šī gada sivēni. Pēc fotografēšanās caur mašīnas logu katrs turpina ceļu! Vai Dānijā pie kolēģiem var iegūt idejas, ko realizēt Latvijā. Stāsta Baiba Pavloviča, Gaujas nacionālā parka fonda valdes locekle.

2011.06.08.

Šodien nedaudz par nākotnes plāniem, Zemgalē plāno ieviest vēl 7 jaunus reģionālas sadarbības projektus, kas izstrādāti Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursam. Piemēram, zemgalieši ir izstrādājuši projektu "Vietējo produktu attīstība Vidus Baltijā", attīstot zaļo tirdziņu infrastruktūru piecos Latvijas un piecos Lietuvas pierobežas novados, izstrādājot un ieviešot atbilstīgu informācijas sistēmu par piedāvāto produktu tirdzniecības vietām.

2011.06.05.

Tā sanāk, ka pagājušajā pavasarī Siguldas bērnudārza "Ieviņa" vietā vēl bija būvlaukums. Tagad drīz būs pusgads, kopš darbi pabeigti, Eiropas nauda apgājusi vajadzīgo loku un ieguldīta sociālajā nodrošinājumā. Par ieguvumiem stāsta bērnudārza "Ieviņa" logopēde Maija Laveniece un Siguldas novada domes attīstības pārvaldes vadītāja Inga Zālīte.

2011.06.04.

Šonedēļ Lauku atbalsta dienests saņēma Starptautiski atzītu kvalitātes sertifikātu ISO 9001, kas apliecina sniegto pakalpojumu kvalitāti un kopējo organizācijas sistēmas funkcionēšanu atbilstoši starptautiskām maksājumu aģentūras prasībām. Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola Helviga uzsvēra, ka Eiropas Komisija kā kontroles institūcija papildus novērtēs šāda ISO sertifikāta esamību Latvijā. Mūsu valsts varētu būt viena no pirmām, kas šajā Eiropas sistēmā saņem šo sertifikātu.

2011.06.01.

Šodien LAD saņēma Starptautiski atzītu kvalitātes sertifikātu ISO 9001. Lauku atbalsta dienesta direktorei Annai Vītolai- Helvigai sertifikātu pasniedza Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Auditorkompānijas pārstāvji atzina, ka LAD ir bijis gatavs pārbaudei bez garas gatavošanās.

2011.05.29.

2007. gadā Rucavā ir dibināts uzņēmums "Compaqpeat", kas tulkojumā nozīmētu presēta kūdra. Kompānijas direktors Georgs Martens apstiprina, ka šobrīd vietējais tirgus Latvijā ir tikai apmēram 1- 2 , bet sākot no tālākiem klientiem ir Ķīna, Japāna. Lielākā daļa produkcijas iet uz Itāliju, Austriju, Vāciju, Šveici, Spāniju, Ungāriju, Bulgāriju un Rumāniju. Galvenais virziens ir Eiropa. Arta Rašmane SIA "Compaqpeat" biroja vadītāja skaidro, kādā secībā notikumi attīstījušies saņemot ES fondus.

2011.05.28.

Šajā nedēļas nogalē tiek svinēti Siguldas novada svētki. Sigulda ir tā pašvaldība, kas ļoti nozīmīgu savu attīstības daļu saista ar tūrisma pakalpojumu pilnveidošanu. Viens no projektiem, kas izmanto ES līdzfinansējumu ir Siguldas pilsdrupu restaurācija, kur kopējās izmaksas pārsniegs 800 tūkstošus latu. Restaurācijā ietilpst arī papildus infrastruktūra un piebraucamo ceļu papildus izveide. Ar Siguldas Domes attīstības nodaļas vadītāju Ingu Zālīti vērtējam darbus pilsdrupās.

2011.05.25.

Liepājas bērnu dārza "Saulīte" rekonstrukcija un piebūve palielināja vietu skaitu bērnudārzā par 128 vietām un veciem korpusi tika veiksmīgi sakārtoti, tagad kopā 380 vietas. Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda finansējums šajā objektā pārsniedz miljons latu. Nu jau bērnu spēļu laukumos iesakņojusies arī zaļā zālīte. Par ieguvumiem un stabilitāti jaunajos un vecajos "Saulītes" korpusos stāsta bērnudārza vadītāja Dina Jaunzeme.

2011.05.22.

Latvijas Lietuvas pierobežas amatniecības attīstībai bija veltīts vērienīgs projekts ar ES fondu līdzfionansējumu. Glūdas pagasta ciematā Zemgale ir viena no nelielajām darbnīcām - kokamatniekiem. Svētē vairāk specializējās keramiķi, Līvbērzē - audējas. Amata meistars Valdis Lauris ir tas, kas izrāda savu saimniecību jaunajā kokamatniecības darbnīcā. Marionna Miļauskiene Rokišķu novada muzeja direktora vietniece, ir tā, kas rīkoja kokamatnieku plenēru Lietuvā pagājušajā vasarā.

2011.05.21.

Latvijas un Lietuvas pierobežas amatniecības attīstību divus gadus virzīja īpašs projekts, kam līdzfinansējumu deva ES, bet galvenais koordinatore bija Zemgales plānošanas reģions. Tā Zemgalē un Ziemeļlietuvā attīstīja amatnieku darbnīcas, kur tagad saimnieko koktēlnieki, metālkalēji, audējas, keramiķi un cita veida amatnieki. Projekta noslēguma konferencē Zasā par ieguvumiem spriež Dobeles projektu vadītāja Ērika Karro un Viesītes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Vītola.

2011.05.18.

Latvijas un Lietuvas pierobežas amatniecības attīstību divus gadus virzīja īpašs projekts, kam finansējumu deva ES bet galvenais koordinatore bija Zemgales plānošanas reģions. Tā kopā 10 centros Zemgalē un Ziemeļlietuvā attīstīja amatnieku darbnīcas, kur saimnieko koktēlnieki, metālkalēji, audējas, keramiķi un cita veida amatnieki. Projekta noslēguma konferencē Zasā par ieguvumiem spriež Dobeles projektu vadītāja Ērika Karro un Viesītes novada Attīstības nodaļas vadītāja Inese Vītola.

2011.05.15.

Sadarbībā ar Salaspils pilsētas domi divās skolās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu veikts astoņu kabinetu remonts un sagādāts aprīkojums dabaszinātņu priekšmetos. Kopējās izmaksas pārsniedz 196 tūkstošus latu, no kuriem 167 tūkstoši ir Eiropas finansējums. Par jaunajām iespējām skolēniem stāsta Salaspils 2. vidusskolas bioloģijas skolotāja Ināra Pastare. Palielinās skolēnu interese par zinātnisko darbu. Kopā ar skolēniem tiek apgūtas datortehnoloģijas.

2011.05.14.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas neredzīgo biedrību šobrīd realizē visas Latvijas mēroga projektu, lai mazinātu cilvēku ar redzes traucējumiem sociālo atstumtību. Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Egons Zariņš un projekta koordinators Gatis Grīntāls par projekta iespējām. Līdzdalība Eiropas Sociālā fonda projektā būtu īstais veids, kā atrast savu ceļu uz plašāku sabiedrību. 20 neredzīgie ar īpašu datoru aprīkojumu iegūst augstāko izglītību augstskolā "Attīstība".

2011.05.11.

Par celtniecības darbiem, ko vajag paspēt līdz 2014. gada vasarai, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Arī no Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma, ko administrē Kultūras ministrija, nedaudz vairāk par miljons latiem paredzēti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijai Valdemāra ielā 10A. Par gaidāmajiem uztraukumiem stāsta muzeja direktora vietniece Ruta Lapiņa. Par paredzamo piebūvi un muzeja krājuma pārvietošanu.

2011.05.08.

Šī simboliem bagātā maija nedēļa noslēgsies ar Eiropas dārza svētkiem Vērmaņdārzā , kur viens no rīkotājiem ir Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Par šo svētku programmu un citām norisēm maijā stāsta Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Izziņas spēle "Piedalies!", krāj uzlīmes un loterijā iegūsti balvas! Vēl Velodiena Kuldīgā, konference Valmierā, izstādes ES mājā, video arhīvi pie operas par Eiropas vēsturi.

2011.05.07.

Biogāzes ražošanā realizēts lielākais, pēc firmas Host datiem projekts, kura attīstītājs ir Juris Pilveris, viņam piederošā Ziedi JP, un meitas firma BioZiedi. Biogāzes ražotne, piena kombināts, lopkopības komplekss un ekoloģiskā mēslojuma ražotne - šie projekti tiek realizēti Pilveru dzimtas kompleksā. Kā norāda Juris Pilveris, viens papildina otru. Piena pulveri paredzēts eksportēt ārpus ES teritorijas un Ķīnu un Indiju. Komplekso pieeju novērtē arī Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

2011.05.04.

Kā Lauku atbalsta dienests saņemto projektu pieplūdumā redz, ka projektu pieteicēji ir informēti par valsts noteiktām prioritātēm? Par to sarunā ar Lauku atbalsta dienesta direktori Annu Vītolu Helvigu. Šobrīd vairākos pieteikumos ir nozīmīgs konkurss. Ir bijušas kārtas, kur intensitāti maina pa reģioniem Zemgalē un Lielrīgā pa 25. Piensaimniecībā labvēlīgākā kombinācija līdz 70 atbalsta fermu celtniecībā. Krīze netraucēs apgūt līdz 2013. gada, paredzēto naudu.

2011.05.01.

Aizvadītajā mēnesī darbu uzsāka LIAA administrētās ES programmas "Kompetences centri" ietvaros atbalstītie seši nozaru centri, ar mērķi - piecos gados veikt vairāk nekā 120 rūpnieciskos pētījumus. Kopējais kompetences centru finansējums ERAF programmas ietvaros līdz 2015. gadam ir 37, 37 miljoni latu. Elektronikas un optisko iekārtu ražošanas kompetences centra idejas komentē uzņēmuma "Hanza elektronika" vadītājs Ilmārs Osmanis - kā notiks zinātnieku un uzņēmēju ideju saskaņošana.

2011.04.30.

Latvijas valdība uzdevusi FM tuvākajos četros gados budžeta ilgtermiņa saistībās paredzēt finansējumu "Rail Baltica" projektam 23 miljonus latu, no tiem 7 milj. šogad. Nopietni "Rail Baltica" projektam piegājuši somi, kas gatavi uzsākt tuneļa būvi zem Baltijas jūras no Helsinkiem uz Tallinu. "Rail Baltica" projekta izpēte iekļauta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN- T) 2007. - 2013. gada perioda prioritātēs. Ieskatam fragments no premjera Valda Dombrovska skaidrojuma par "Rail Baltica" nozīmību.

2011.04.27.

Šoreiz uzklausām lauksaimnieku Arnoldu Jātnieku, zemnieku saimniecības "Vaidelotes" īpašnieku Bauskas pusē. Kuras funkcijas viņš kā zemnieks uztic kooperatīvam, kur izlemj tikai pats? Kā kooperatīva "Latraps" biedrs viņš var vērtēt, kā atpērkas arī Eiropas Savienības līdzekļi, kas vairākos projektos ieguldīti Elejas kompleksā. Elejas elevatora jaudas kooperatīvs "Latraps" gadā izmanto apritē piecas reizes lielākam graudu apjomam. Zemnieka ziņā ir precīzas graudaugu audzēšanas tehnoloģijas.

2011.04.24.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš pamato, kā ERAF līdzekļi tiek ieguldīti Latvijas vienotā dienesta izveidē, kur Eiropas nauda ir 85 no kopējā finansējuma. Tas ir - ēku rekonstrukcijas darbi, IT tehnoloģijas, darbinieku apmācība un automašīnu aprīkojums. Aprīlī Daugavpilī pēc rekonstrukcijas tika atklāts Latgales reģionālais centrs, kas var dublēt arī Rīgas centru visas Latvijas darbību koordinācijā. Centru izveide veikta arī Valmierā, Jelgavā un Rīgā.

2011.04.23.

Raidījums "Eiropa Fondi" par zemniekiem, kas tic tam ko dara!
Lieldienas šogad būšot tas brīdis, kad varēšot zināt, cik no ziemāju sējumiem ir izturējuši un atsāk attīstību. Par to, kā zemniekam, kurš seko pasaules graudu cenām, rīkoties un sadalīt riskus, mūsu sarunā ar Arnoldu Jātnieku, Bauskas puses saimnieku, arī jauno agronomu skolotāju Saulaines tehnikumā. Viņa saimniecībā "Vaidelotes" runājām par to, kurā brīdī zemkopība kļūst par veiksmīgu biznesu.

2011.04.20.

Šogad ir apstiprināti seši lieli kultūras mantojuma atjaunošanas projekti, kuru skaitā Artilērijas Arsenāla ēka Daugavpils cietoksnī, kur izvietosies Rotko mākslas centrs. Marks Rotko bija ebreju izcelsmes amerikāņu gleznotājs, kurš 1903. gadā dzimis Daugavpilī, bet vēlāk bērnībā devies kopā ar ģimeni uz ASV. Viņa glezna "Baltais centrs" 1950. gadā Sotbijas mākslas izsolē pārdota par 72 miljoniem dolāru. Par Daugavpils cietokšņa ēku jauno dzīvi stāsta projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.

2011.04.17.

Šonedēļ kooperatīvi, kas apvienojās uzņēmumā "Latvijas Piens" saņēmuši Lauku atbalsta dienesta atzinumu un plāno jaunās piena rūpnīcas būvniecību uzsākt līdz rudenim. Daži no lauksaimniekiem "paldies" par atbalstu piensaimniecības nozarei bija atbraukuši pateikt arī līdz MK ēkai. Atgādināšu, ka Latvijas pārtikas produktu eksports bija tas, kas salīdzinoši vismazāk kritās krīzes gados. Premjera Valda Dombrovska teiktais Latvijas lauksaimniekiem saņemot siera rituli kā pateicību.

2011.04.16.

Šonedēļ Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs pasniedza 2007. - 13. gada periodā izmaksātā miljardā lata sertifikātu projekta īstenotājam, kas vada Bauskas pils restaurācijas II kārtu. Kā norāda FM, veicot ES fondu ietekmes uz Latvijas ekonomiku analīzi, novērtēts, ka fondiem ir pozitīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta, darba ražīguma un nodarbinātības pieaugumu. Par Bauskas pils projektiem stāsta muzeja direktors Māris Skanis.

2011.04.13.

Šobrīd lēmumu pēctecībā var saskatīt mērķtiecīgu valdības atbalstu piensaimniecībai. Ar ES līdzekļu īpatsvara palielināšanu piena lopkopībā, ja tas saistīts ar fermu celtniecību, var iedrošināt. LAD piena nozarē iesniegti 179 attīstības projekti, kas nākotnē palielinās govju skaitu un piena apjomu. Jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai būs ko darīt! Viena no zemnieku ģimenēm, kas šādu projektu iesnieguši, saimnieko Kaķeniekos, SIA "Vārpa AGRO", kur Lauma Galžine aprūpē savas govis.

2011.04.10.

Daļu no tām vērtībām, kas tapušas ar Eiropas fondu naudu, Kurzemē apēd mežacūkas! Ar tādu salīdzinājumu aprīlis sākās diskusijās Talsos ZM rīkotajās reģionālajā konferencē. Mežacūku skaits ir trīskāršojies no 90 gadu sākuma! Bija zemnieki, kas arī publiski novērtēja to, kā ZM speciālisti uztur Latvijas intereses ES diskusijās par lauksaimniecības nākotni, bet bija vēlme dzirdēt par citu valstu nostāju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs par lielo donoru nozīmi sarunās.

2011.04.09.

Aprīļa sākumā Talsos Zemkopības ministrijas rīkotā reģionālajā konferencē tika izdarīti priekšdarbi, lai Eiropas Savienībā ar īpašu sertifikātu un atpazīstamības zīmi varētu reģistrēt sklandu rausi kā Latvijas pārtikas produktu ar garantētu tradicionālu īpatnību. Tas dod iespēju tā ražotājiem saņemt arī Eiropas atbalstu. Bet visiem, kas šādu atpazīstamības zīmi gribēs lietot, ir jāvienojas par vienotu receptūru.

2011.04.06.

Tad, kad pieejamie finanšu līdzekļi attīstībai un sociālām programmām ir ierobežoti, ir svarīgi, lai naudu Eiropas Fondos administrētu precīzi un ātri saņemtu atmaksu atpakaļ no Eiropas Komisijas Latvijas valsts budžetā. Mēs, Latvijā to esam iemācījušies! Par to stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs. Esam pirmie ES Sociālā fonda apguvē un sestie visos fondos kppā.

2011.04.03.

Vairākus gadus ES atbalsts ar LIAA starpniecību tiek ieguldīts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādnē. 2010. gadā noslēdzās otrā kārta, kur bija 183 projektu iesniegumi. Trešajā kārtā noslēgti 120 līgumi. Populārākās nozares pieteikumos LIAA bija ķīmija, farmācija, kokapstrāde, datoru tehnoloģijas, bet ir arī piena pārstrādē nišas, kur sastopas pārtikas nozare ar kosmētiku. Viens no tiem, kas projektu jau realizējis, ir uzņēmums "Elpa" Kazdangā. Par to "Elpa" komercdirektors Ritvars Roga.

2011.04.02.

Latvijas valdība atbalstījusi Baltijas valstu transporta ministriju pausto vēlmi noslēgt trīspusēju līgumu dzelzceļa jomā, kas regulēs arī projekta "Rail Baltica" ieviešanu.
Martā Rīgā notika konference par dzelzceļa ātrgaitas maģistrāles "Rail Baltic" būvi. Somija jau pieņēmusi lēmumu par tuneļa celtniecību zem Baltijas jūras, Igaunija par ES naudu veido Eiropas sliežu platuma standartu starp Tartu un Valgu, bet Latvija nav uzsākusi paredzēto 130 miljonu apguvi šajā plānošanas periodā.

2011.03.30.

Ar Eiropas Sociālā fonda līdzdalību tiek veicināta nodarbinātība, papildus stimulējot arī uzņēmējus, kuri var pretendēt uz subsidētām darba vietām. Par sava novada pieredzi stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas nodaļas vadītāja Igunda Bēmane. Tās ir atbalsts arī uzņēmējiem, kas gatavi radīt darba vietas. Invalīdu nodrošināšana ar darbu ir uzņēmējam izdevīgāka, jo subsidē visu algu, uzņēmējs - tikai nodokļus. Invalīdu pieņem darbā uz diviem gadiem.

2011.03.27.

Ir piena ražotāji zemnieki un piena pārstrādātāji, kas savā starpā labi saprotas, izmanto Eiropas Savienības līdzekļus un attīstās. Zemnieku saimniecības "Kalna Mikas" īpašniekam Jānim Brantevicam Turlavā pietiek labu vārdu, ko teikt par sava piena pārstrādātāju - SIA "Elpa". Ir desmit gadu stabila sadarbība un "zaļās karotītes" sistēmas kopība. Vai piena pārstrādātāji ir ieinteresēti, lai viņa piegādātāji kļūst ekonomiski stabilāki? SIA "Elpa" komercdirektors Ritvars Roga, Kazdangā.

2011.03.26.

Brīdī, kad Latvijā Eiropas fondiem palielina atbalsta intensitāti piensaimniecībai, zemniekus uztrauc tirdzniecības vēlme palielināt savu peļņas daļu. Neinformētu pircēju šāds cenu pieaugums kaitina. Sabiedrības atbalsts zemniekiem būs vajadzīgs, kad par lielākiem tiešmaksājumiem Briselē būs jāiestājas ne tikai zemkopības ministram, bet arī premjeram un citiem valdības locekļiem. Par tirdzniecības ķēdēm savs viedoklis ir zemnieku saimniecības īpašniekam Jānim Brantevicam Turlavā, Kurzemē.

2011.03.23.

Eiropas līdzekļu sadalē pa prioritātēm, kur laucinieki ilgtermiņā varētu iegūt, piena lopkopība ir viena no nozarēm, kas turpina attīstīties. Kurzemes pusē, starp Kuldīgu un Aizputi, Turlavā saimnieko Jānis Brantevics. Viņa zemnieku saimniecība "Kalna Mikas" regulāri, bet bez pārspīlējumiem, izmanto Eiropas fondu naudas un paplašinās. Jāņa Brantevica stāsts - vai viņš izjūt, ka strādā prioritārā nozarē. Viņa saražotais piens kā izejviela ir labi atpazīstamajos "Elpas" piena produktos.

2011.03.20.

Lai motivētu uzņēmējus nodarbināt vairāk cilvēkus, dot iespēju viņiem atgriezties darba tirgū, jau vairākus gadus Latvijā tiek veidotas valsts līdzfinansētas darbavietas. Tas norit Eiropas Sociālā fonda atbalstīto projektu ietvaros. Kā zināms viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem ir Rēzeknes pusē. Eiropas Sociālā fonda programmas visā Latvijā realizē Nodarbinātības valsts aģentūra. Situāciju raksturo NVA Rēzeknes nodaļas darbinieki Pāvels Beļesovs un Tatjana Ostruško.

2011.03.19.

Trīs Ventspils uzņēmumu radītājs, Dendro Light Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Vašuks par to kā inovatīvas idejas ievieš ražošanā tieši Latvijā. Ventspils uzņēmums Dendro Light Latvija realizē ražošanā Austrijas profesora Johana Bergera izgudrojumu, izdobtu koka konstrukciju veidošanu apdares detaļu un mēbeļu ražošanā, arī nākotnes māju projektēšanā. Ceļā uz ideju realizāciju, piesaistīti arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

2011.03.16.

Šajā ES plānošanas periodā tika paredzētas vairākas vietas Daugavas ceļā uz jūru, kur veikt darbus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu - Pļaviņas, Zelču dzelzceļa tilts, Jēkabpils. Par dambja rekonstrukcijas darbiem Jēkabpilī šīs pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs. Darbus veicis Jēkabpils PMK. Dambja labiekārtošana paredzēta, lai dambi sabiedriskiem pasākumiem izmantotu arī vasarā.

2011.03.13.

Piensaimnieks Aivars Broks nu jau vienu gadu vairs neesot jaunais zemnieks. Bet viņš šajā statusā ir paspējis daudz, tai skaitā saņēmis pietiekami izdevīgus Eiropas Savienības projektu līdzfinansējuma procentus. Realizējis fermas celtniecību ar 60 ES līdzfinansējuma. Viņa jaunā kūts ir netālu no Saukas ezera, Viesītes pusē. Šobrīd iesniedzis 7 dažādus nelielus projektus, zināmā mērā sadalot riskus, lai vajadzības gadījumā no kāda projekta atteiktos.

2011.03.12.

Rēzeknē notika jau šogad otrā ZM un LAD rīkotā reģionālā konference. Kā raksturo zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tā ir tieša saruna ar zemniekiem par viņu iespējām, par Eiropas fondiem, par valsts atbalstu, par cīņu Briselē par labākiem maksājumiem nākotnē. Viens no rādītājiem, kā Latgales puses lauksaimnieki raksturo lietderību - viņi redz savus ieteikumus pēc tam ministrijas sagatavotajos MK dokumentos Par to zemnieki Jānis Babāns, Valdis Zujs un ELFLA nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece

2011.03.09.

Par Zemkopības ministrijas un LAD pieteiktu jauninājumu lauksaimniekiem, kas grib pirkt tehniku modernizācijai. Rīt Rēzeknē notiks jau otrā reģionālā konference "Esi informēts un pelni laukos". Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola Helviga: "Tehnikas iegādē būs iespējams kredītu ņemt tikai par saimniecības līdzfinansējuma daļu. " Modeli novērtē zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens. Viņš domā, ka tā varēs atļauties vēl vienu kombainu, jo attīsta graudkopību un rapsi.

2011.03.06.

Pēc teritoriālās reformas Madonas pilsēta lielos vilcienos apvienojās ar Madonas rajonu. Līdz ar to vienā vietā koncentrējas arī iesāktie un plānotie projekti, kas pašvaldībām bija ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Madonas novada domes attīstības nodaļas vadītājs Nauris Voklovs pie datora pārskata kopējo statistiku novadā. Kopskaitā aktuāli ir līdz 60 projektiem vienlaicīgi, bet dažādās attīstības stadijās. Madonai ir izdevies izvairīties no nepareizas secības infrastruktūras plānošanā.

2011.03.05.

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu vairākas Latvijas mēroga organizācijas papildina savas zināšanas dažādos profesionālajos forumos. Tādas iespējas ir Latvijas arodbiedrībām, darba devēju konfederācijai un pašvaldību savienībai. Eiropas Sociālā fonda izmantošanu vērtē pašvaldības savienības eksperts enerģētikas jautājumos Paulis Barons, kurš Londonā piedalījies Baltijas jūras un Ziemeļvalstu forumā par vēja enerģijas attīstību jūras parkos.

2011.03.02.

Ar Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļiem, kas bija pāri par 8 miljoniem trīs aizvadītajos gados ir uzlabota ūdensapgāde Madonas pilsētā un blakus esošā Lazdonas ciematā. Par darbu secību un ieguvumiem stāsta uzņēmuma "Madonas Ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks. Vieni no ieguvējiem - vietējās celtniecības firmas, kas piedalījās būvniecībā. Plašāka informācija Latvijas Radio 2 mājas lapā sadaļā "Eiropas josta".

2011.02.27.

Par iespējām, ko Latvijas mežu īpašniekiem ar ES līdzfinansējumu piedāvā Lauku atbalsta dienests. stāsta LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne. Plašāku informāciju par aktuālajiem projektu iesniegšanas termiņiem modernizācijas pasākumos, lauku tūrisma infrastruktūrā un citās programmās var noklausīties arī Latvijas Radio 2 mājas 23. februāra raidījumā "Eiropa - Fondi".

2011.02.26.

Kā iemācīties izvērtēt jaunas, nebijušas lietas, kas būs izdevīgas ilgtermiņa, bet šodien par to tomēr ir jāmaksā? Viena šāda realizēta ideja ir siltumsūknis Baltijas jūrā, kas dos enerģiju vairākām sabiedriskām ēkām Salacgrīvā. Savu pieredzi izklāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Plašāku interviju ar viņu var dzirdēt LR 2 mājas lapā sadaļā "Eiropas josta", kur viņš stāsta gan par struktūrfondu, gan LEADER programmas līdzekļu apguvi Salacgrīvas novadā.

2011.02.23.

Raidījumā "Eiropa - Fondi" par iespējām, ko Latvijas laukos ar ES līdzfinansējumu šajā pavasarī piedāvā Lauku atbalsta dienests. No 1. marta atkal atvērta Lauksaimniecības saimniecību modernizācijas pasākumu projektu pieņemšana, vēl iespējams pieteikties infrastruktūras uzlabošanai, tūrisma pasākumiem un pašvaldībām paredzētajā aktivitātē par pamatpakalpojumiem ekonomikai un iedzīvotājiem. Par iespējām informē LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne.

2011.02.20.

Kā svešvalodu prasmes un sava novada - Kurzemes - pārzināšana palīdz Kuldīgas jauniešiem atrast darbu, kur pirmās iemaņas apmaksā Eiropas sociālais fonds? Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tiek dota iespēja jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas un gadu darba devējam tā nodrošina subsidēta darba vietu. Kuldīgā šādas čaklās meitenes var atrast Tūrisma informācijas centrā. Plašāka informācija par Eiropas Sociālā fonda programmu Latvijas Radio 2 mājas lapā sadaļā "EIROPAS JOSTA".

2011.02.19.

Rīgas Tehniskajā koledžā, šonedēļ atklāja modernu lodēšanas mācību laboratoriju, kas tapusi, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Kopējie ieguldījumi laboratorijas izveidē ir 218 tūkstoši latu. Rīgas tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats vērtē iespēju modernizācijai piesaistīt Eiropas līdzekļus. Ar gandarījumu par ieguldījumu nozares attīstībā uz laboratorijas iespējām skatījās arī Mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un skolas skolēni.

2011.02.16.

Kā ESF finansējums palīdz jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas un gadu nodrošina subsidētu darba vietu. Nodarbinātības valsts aģentūras Kuldīgas nodaļā spējuši atrast sadarbībā ar uzņēmējiem un pašvaldībām darba pienākumus 75 jauniešiem. Uzņēmums Kuldīgas komunālie pakalpojumi ir darba vieta sešiem jauniešiem. Kopējo statistiku par savu reģionu komentē Nodarbinātības valsts aģentūras Kuldīgas filiāles projektu vadītāja Sanita Hemminga.

2011.02.13.

Šonedēļ Jelgavā Zemgales plānošanas reģiona speciālisti rīkoja konferenci par ES fondu ietekmi uz reģionālo attīstību. Pēc trīs SAPARD projektiem un vairākiem iepriekšējo gadu dažādu nozaru projektiem, Zaļeniekos "Mežacīruļu" saimnieks Juris Cīrulis var teikt, ka ar biogāzi ražot elektrību viņam ir zemnieku ģimenes bizness. Kā atzina Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors, šobrīd līdzsvaru izjauc tas, ka visu attīstības naudu liek nozarēs, kur ir Eiropas līdzfinansējums projektos.

2011.02.12.

Ceturtdien Zemgales plānošanas reģiona speciālisti Jelgavā rīkoja konferenci par ES fondu ietekmi reģionā. Blakus gandarījumam par paveikto bija arī atzinumi, ka līdzsvaru izjauc tas, ka visu attīstības naudu liek nozarēs, kur ir Eiropas līdzfinansējums projektos. Zemgales reģionam ir būtiska sasaiste starp zinātnisko potenciālu, ko veido Lauksaimniecības universitātes bāze visā novadā. Par to arī Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane.

2011.02.09.

Rīt Jelgavā, kompleksā "Silva" Driksas ielā 9 notiks konference par ES struktūrfondu ieguldījumu Zemgales plānošanas reģiona attīstībā. Pasākumā piedalīties valsts pārvaldes institūciju, Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji, arodizglītības iestāžu un zinātnisko centru projektu realizētāji.

2011.02.06.

Jelgavas viens no simboliem - Trīsvienības baznīcas tornis ar ES naudas ietekmi ir uzsācis jaunu attīstības posmu, kā muzejs, kā skatu laukums, kafejnīca, konferenču zāle. Par projektu gaitu un torņa jaunajām funkcijām stāsta Tūrisma informācijas centra vadītāja Anda Iļjina un Jelgavas domes attīstības plānošanas sektora vadītāja Ilga Muižniece.

2011.02.05.

Malnavas koledžai šogad vēsturiska jubileja - šī Latgales mācību iestādei svin deviņdesmitgadi. Eiropas Savienības dažādu projektu realizācija ir Malnavas koledžas mūsdienu modernizācijas atslēga. Pašlaik tiek īstenoti 3 lieli projekti par kopējo summu 2, 3 miljoni eiro. Kā notiek audzēkņu apmācība ar iekārtām kas iegādātas ar ES līdzfinansējumu. Ieraksts metināšanas klasē un par zviedru un vācu iekārtu iepirkuma niansēm stāsta direktora vietnieks Viktors Indričāns.

2011.02.02.

Kad teritoriālās reformas rezultātā, kādam lielākam pagastam pievienojās vairāki mazāki, psiholoģiski bija bažas, vai mazos ievēros tad, kad būs jārealizē Eiropas Savienības infrastruktūras projekti un jādod līdzfinansējums. Savu vairāku gadu pieredzi izklāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Par realizētajiem projektiem Tūjā, Liepupē, Salacgrīvā un Ainažos ar ES finansējumu.

Labas apetītes vēlējumi

Latvijas Radio 2 Tirgus

Muzikālā banka

Lielā vēstuļu balle

Nedēļas mūzika

No pamatiem līdz jumtam

Latviešiem pasaulē

Eiropas josta

Mazākuma demokrātija

Uz Mārtiņiem ar Mārtiņa mūziku