1995. gadā, kad Dzintrim Kolātam iešāvās prātā Jauniešu izklaidējoši izglītojošā kanāla dibināšana Latvijas Radio ietvaros, viņš nebija vis šīs iestādes ģenerāldirektors, bet gan reklāmas daļas vadītājs. Viņa entuziasms pārliecināja apvienot Latvijas Radio 2. programmas mūzikas dienesta darbiniekus (Gunārs Freidenfelds, Daiga Mazvērsīte, Pēteris Pūrītis) ar vakara programmu veidotājiem no raidījumiem “Dzirkstele” (Olga Rimšāne, Indira Ozola, Andra Žaleiko (tagad Alksne), Roberts Buivids), “Mutesbļoda” (Arnis Blodons), “Tax Free” (Elvis Jansons), “Zvaigznīšu brīdis” (Arnis Kundziņš) un bojāejošās 1. programmas pārraides “Mikrofons” (Baiba Palkavniece). Šādi tika radīta komanda kanālam “99 ½” – “Radio deviņdesmit deviņi ar pus” ar saukli “Kam vēl nav simts, tas var !”, par pasākuma producentu, saprotams, kļūstot Kolātam pašam. Nosaukums tika izvēlēts saskaņā ar tā laika raidīšanas frekvenci FM 99,5, bet raidīšanas laiks ilga tikai no četriem pēcpusdienā līdz pusnaktij. Un, īstenojot radiostacijas mērķi, tās darbinieki veidoja kā muzikālas, tā izglītojošas autorprogrammas – katrs saskaņā ar savām spējām un interesēm.

Lielās pārmaiņas pienāca jau 1995. gada nogalē, līdz ar Kolāta iecelšanu par Latvijas Radio ģenerāldirektoru, un nācās atrast jaunu “99 ½” producentu. Par to tika izraudzīts Arnis Blodons, un viņa vadībā 1996. gada janvārī tika atrasta koncepcija jaunajam raidlaikam – no 12.00 līdz 24.00. Pirmās piecas stundas darbdienās tika veidotas kā mūzikas programma, kurā skanēja kā ārzemju, tā latviešu mūzika. Pārējās stundās – autorraidījumi, no kuriem joprojām ir saglabājies Gunāra Freidenfelda svētdienas 3 stundu maratons “Rupjmaize” (no plkst. 12.00 līdz 15.00) un Baibas Palkavnieces “Vārdu ballīte”.

1997. gadā “99 ½” pārgāja uz jaudīgāku raidītāju, frekvencē 91.5, līdz ar to rodoties nosaukuma problēmai. Tomēr kolektīvs nobalsoja par palikšanu pie vecā, kurš kalpoja vēl gadu. Vēl viena revolūcija kanālu piemeklēja 1997. gada 1. septembrī, kad “Dienas mūzikas programma” (no 12.00 līdz 17.00) pārgāja uz latviešu mūzikas raidīšanu, ārzemniekus atstājot vakara un brīvdienu programmām. Reizē tika pastiprināta sadarbība ar tādām Latvijas mūzikas izdevniecībām, kā “Mapl”, “Studija MIX”, “Mikrofona Ieraksti”, “Gailītis G” u.c., tām atvēlot konkrētas raidstundas. Tomēr par spīti dažām prognozēm, “Radio 99 ½” popularitāte līdz ar latviskās mūzikas dominanti ne tikai nekritās, bet gan pieauga, taču reforma pilnībā īstenojās tikai pēc vairāk nekā gada.

1998. gada pavasarī vadība tomēr nonāk pie lēmuma, ka jāmaina maldinošais kanāla nosaukums, to aizstājot ar daudz konkrētāko “Latvijas Radio 2”. Un daudz pārmaiņu notiek šajā vasarā : uz īsu brīdi Blodona vietā producentes amatā stājas Andra Alksne, taču jau kopš tā gada septembra šo krēslu ieņem Uldis Duka, iepriekš Latvijas Radio skaņu ierakstu producēšanas daļas vadītājs, pazīstams arī kā “Saulkrastu kapellas” mūziķis. Viņa sirdij latviešu mūzikas lieta bija ļoti tuva, līdz ar to programma tika pārveidota saskaņā ar jaunām prioritātēm. “Tikai dziesmas dzimtajā valodā,” skanēja jaunais sauklis, un latviešu mūziku gaumīgi papildināja Uldis Ozoliņš ar savu “jājamzirdziņu” – kantrīmūzikas programmu. Protams, likvidējot virkni sarunu tipa raidījumu, jaunās vēsmas nebija pieņemamas visiem darbiniekiem, un to skaits samazinājās, iegūstot pašreizējās aprises.

Un tā, kopš 1998. gada rudens par “LR 2” programmas “smaguma centru” uzskatāma dienas muzikālā programma, kuru no 12.00 līdz 15.30 saskaņā ar savu muzikālo gaumi īsteno dīdžeji Baiba Palkavniece, Gunārs Freidenfelds, Armins Ronis, Aivis un Normunds Rutulis. To ielogo populārāko latviešu dziesmu programma “1000 dziesmas” un raitais “Ceļojums” ar mūziku, kas pavada ceļu no darba uz mājām. Pēdējos gados arvien populārāka kļūst “Lauku stunda” un “Rīta programma”, kur vadītāju dueti Ivonna Markelova un Aivis, Inese Štrāla un Gvido Linga, Aleksis Šaicanovs un Baiba, Velga Vītola un Kaspars Mauriņš, Inese un DJ Sveix - dod tonusu un uzmundrinājumu visai dienai.

Katram LR2 štata darbiniekam ir vēl vairāki raidījumi : Baibai “Vārdu ballīte” un “Kāzu valsis”, Arminam – “Nedēļas mūzika”, komentējot nedēļas mūzikas jaunumus un pārdotākos ierakstus, Aivim – humora programma “Naktsāķis”, Gunāram padodas tematiskie gadalaiku koncerti, nemaz nerunājot par jau leģendāro “Rupjmaizi” un ļoti iecienīto koncertu “Bez mīlestības nedzīvojiet”. Kādreiz obligāto izglītojoši audzinošo funkciju pārņēmusi Daiga Mazvērsīte ar “Latvijas mūzikas jaunumiem”, dodot vārdu iesācējiem, un “Latvijas radio fonotēkā”, atskaņojot nepublicētus ierakstus retro stilā. Ir vairāki veltījuma koncerti : “Labo vārdu lidlauka” stafetes kociņu 2005. gadā no Andras Alksnes pārņēmusi Sandra Glāzupa, izveidojot pirmdienas koncertu “Labie vārdi vienīgi jums” un “Krietnā kareivja koncerta” vietā stājušies apsveikumi “Daudz laimes dzimšanas dienā”.

Viens no iecienītākajiem LR2 raidījumiem ir Roberta Buivida “Mūzikas sestdienas vakaram”, kuram klausītāji sastāda programmu iepriekšējā piektdienā. Jaunums 2006. gadā ir koncerts “Latviešiem pasaulē”, kur klausītāju pasūtījumus apkopo Velga Vītola un Roberts Buivids. Un kur tad vēl katra rīta apsveikumi dzimšanas dienās un populārais koncerts “Labu apetīti” (darbdienās no 13.00 - 14.00).

Ļoti svarīga sastāvdaļa kanālā, protams, ir ziņu lasījumi, kuri skan piecas minūtes pirms katras apaļās stundas, kā arī tematiskās – sporta, kultūras, lietišķās un citas ziņas. Galvenie ziņu diktori ir ilggadīgie Latvijas Radio darbinieki Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsobs, bet rīta ziņas veido un lasa Nora Micpapa un Ēriks Pozemkovskis. Viņiem atvēlētas rīta stundas no 6.00 līdz 10.00, - tikai kopš 2000. gada 1. janvāra “LR 2” pārgājis uz pilnas diennakts raidīšanu, tātad tikai no šī brīža uzskatāms par pilntiesīgu radiostaciju. Nakts raidlaiks no plkst. 23.00 - 6.00 tiek aizpildīts ar melodisku latviešu mūziku koncertos “Zvaigžņu gaismā” un “No nakts uz rītu”.

2005. gads LR2 vēsturē saucams par sevišķi ražīgu - nosvinēta 10 gadu jubileja ar lielu koncertu Dailes teātrī, kad radiodarbinieki uzklausīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas un premjerministra Aigara Kalvīša apsveikumus. Direktors Uldis Duka pavasarī piedalījās EBU konferencē Lisabonā nolasot referātu par LR 2 unikālajiem panākumiem klausītāju piesaistē, par mūsu darba rezultātiem bijušas vairākas publikācijas angļu. vācu, franču valodās, arī raksti prestižos pasaules mēdiju profesionāļu izdevumos. Un Latvijas pārklājumu tīklu papildinājis Viesītes raidītājs, un tas ļauj arvien vairāk cilvēkiem gandrīz visā valstī baudīt mūziku, kas palīdz saglabāt latviskumu.

Un pašlaik “LR 2”, būdams sabiedriskais radio, var lepoties ar lielāku klausītāju skaitu, nekā daža laba ilggadīga komercstacija. Tomēr ne jau šo cīņu par galveno uzskata “LR 2” darbinieki, bet gan nacionālās mūzikas radio ideju : lai skanētu viss labākais, kas mūsu valstī radīts. Krāsainību skanošajai mūzika piešķir tās darbinieku atšķirīgās gaumes un repertuāra izvēle : skan kā šlāgeri, tā rokenrols; kā septiņdesmito gadu estrāde, tā jaunākās latviešu dziesmas, turklāt esam pieteikuši cīņu mūsu mūzikas “kārkluangļiem” un atskaņojam dziesmas tikai latviešu valodā!

Daiga Mazvērsīte

EIROPAS RADIO TIRGUS FENOMENS: „LATVIJAS RADIO 2”

LR2 2005. g. 1. aprīlī atzīmēja 10 gadu jubileju. Pēc TNS/BMF 2005. gada pavasara datiem, LR2 ir Latvijā klausītākā radiostacija, tās auditorija (share) ir 27%. Nākamie sekotāji ir LR1 ar 12%, Radio SWH ar 8% auditorijas.
Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā apsveikumā LR-2 jubilejas reizē uzsvēra :
„Patiesi priecājos, ka Latvijā ir viens jestrs latviešu mūzikas radio, un ļaudīm ir iespēja gan automašīnā, gan mājās, gan esot vieniem, gan draugu pulkā klausīties latviešu populāro mūziku, jo arī tā ir latviskuma saglabāšanas elements”
Ministru prezidents Aigars Kalvītis LR-2 kolektīvam jubilejā pasniedza Pateicības rakstu, kurā teikts :
„Par izturību un ieguldīto darbu 10 gadus ilgajā cīņā kuģojot pa ētera viļņiem un aizraujot klausītājus ar dziesmām latviešu valodā!”
LR-2 kā veiksmīga, klausītājus piesaistoša radiostacija ir īpaši izcelta vairākos EBU gada ziņojumos!
Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union) ir dibināta 1950. gadā un tā pasaules lielākā nacionālo raidorganizāciju profesionālā apvienība. EBU ir 72 aktīvie biedri 52 valstīs Eiropā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, kā arī 50 asociēto biedru 30 valstīs citur pasaulē.
Īpaši patīkams pārsteigums visam Latvijas radio bija šīs respektablās organizācijas apsveikums LR-2 desmit gadu jubilejā, kurā teikts:
„Jūsu, nu jau valsts populārākā radio kanāla, desmitā gadskārta ir vēl viena iespēja cildināt jūsu radošo garu, uzcītību un vīziju, izveidojot unikālu formātu, kas uzrunā jaunu ļaužu auditoriju un apliecina jūsu valsts kultūras identitāti."
Kad visapkārt pieaug popmūzikas un rokmūzikas kanālu konkurence un auditorija sadrumstalojas aizvien sīkākās daļās, jūsu pūļu augļi pārsteidz jo vairāk.
Tas pierāda vien to, ka Latvijas Radio uzticīgajiem profesionāļiem ir pilnīgs pamats lepoties ar savu darbu un panākumiem. Kā pasaules lielākās radio un televīzijas organizāciju profesionālās asociācijas- Eiropas Raidorganizāciju Savienības- cienījams biedrs, Latvijas Radio ir devis atzīstamu ieguldījumu radio atdzimšanā 21. gadsimtā.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvijas Radio 2! Vēlam daudz veiksmes arī turpmāk; esiet mūžam jauni un iekārojami savai auditorijai.

EBU mājas lapā un EBU interneta žurnālā „DIFFUSION online” bija publicēts LR-2 direktora Ulda Dukas raksts par latviešu mūzikas radio, „Latvijas radio 2” panākumiem. Gan publikācijas šajā radio un TV profesionāļu izdevumā, gan LR-2 jubileja, gan LR-2 panākumi auditorijas piesaistē ar nacionālās mūzikas formātu bija iemesls, kas izraisīja pastiprinātu Eiropas radio staciju vadītāju interesi par tādas mazas valsts kā Latvija latviešu mūzikas kanālu LR-2.
Latvijas Radio 2 ar savu pieredzi auditorijas palielināšanā un noturēšanā iepazīstinās Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) biedrus.
No 2005. g. 25. līdz 27. maijam Lisabonā, (Portugālē) notika EBU konference, kas veltīta EBU vieglās mūzikas apmaiņas sistēmai „Eurosonic”. Pēc „Eurosonic” projekta vadītāja Lorāna Marso ielūguma, Latvijas Radio 2 direktors Uldis Duka 26. maijā nolasīja referātu „Playing the national card?”, kurā stāstīja par LR2 izveidošanu un darbību.
Latvijas Radio 2 direktors Uldis Duka:
„EBU ieinteresēja savā ziņā unikāla nacionālās popmūzikas kanāla pieredze – laikā, kad visā Eiropā sabiedriskās radiostacijas zaudē savu auditoriju anglo-amerikāņu popmūzikai, Latvijas Radio 2 izdevies dažu gadu laikā no otrā ešelona stacijas kļūt par neapšaubāmu līderi Latvijā. Es ceru, ka mūsu pieredze dos drosmi to valstu sabiedriskajiem radio, kas šaubās, vai nacionāla popmūzika ir konkurētspējīga. Turklāt, LR2 pārejot uz latviešu mūzikas formātu, pamazām attīstījās arī pašmāju mūzikas tirgus. Es domāju, katrs var atcerēties, vai pirms gadiem pieciem, septiņiem bija tāda latviešu valodā skanošas mūzikas izvēle kāda tā ir šodien.”

PLAYING THE NATIONAL CARD?

Referāts nolasīts EBU starptautiskās mūzikas apmaiņas programmas „Eurosonic” konferencē Lisabonā, 2005. g. 26. maijā.

Cienījamās dāmas, augsti godātie kungi! Kolēģi!
Sveiciens no Latvijas un īpaši no Latvijas radio, kurš šogad, 1. novembrī atzīmēs savus 80 ētera gadus.
Viena no Latvijas sabiedriskā radio piecām programmām ir „Latvijas radio 2”, kura šogad, 1. aprīlī svinēja savu 10. dzimšanas dienu kā valstī populārākā radiostacija. „Latvijas radio 2” klausās katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs un tas nav 1. aprīļa joks! Latvijā uz 2,3 miljoniem iedzīvotāju raida 36 radiostacijas, kuras konkurē savā starpā spēlējot anglo-amerikāņu pop un rok mūziku.
„Latvijas radio 2” ar nacionālās rok un pop mūzikas formātu ir sasniedzis un spējis noturēt vislielāko klausītāju auditorijas daļu Latvijā!
Var droši apgalvot, ka „Latvijas radio 2” pēc formāta maiņas un pārejas uz nacionālo pop un rok mūziku, ir palīdzējis arī visam Latvijas sabiedriskajam radio atgūt zaudēto klausītāju auditoriju.
„Latvijas radio 2” ir ne tikai nopietns Latvijas radio tirgus spēlētājs. „Latvijas radio 2” veic nozīmīgu sabiedriskā radio misiju, dodot nopietnu ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā. „Latvijas radio 2” jubilejā mūs apsveica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot „Latvijas radio 2” nozīmīgo lomu nacionālās identitātes apzināšanā un saglabāšanā. Ar nacionālo identitāti mūsu valsts prezidente saprata to mūziku, kura ik dienas skan „Latvija radio 2”.
Kā viena no piecām Latvijas sabiedriskā radio programmām „Latvijas radio 2” spēja no sākotnējiem 4% radiotirgus daļas pacelties līdz 25%? Vai tas notika tikai tādēļ, ka 1998. g., esot krīzes situācijā, „Latvijas radio 2” radikāli mainīja formātu un sāka spēlēt nacionālo pop un rok mūziku? Vai arī šim fenomenam ir dziļākas saknes?
Lai izskaidrotu Latvijas sabiedriskā radio programmas: „Latvijas radio 2” fenomenālos panākumiem Latvijas radiotirgū, piedāvāju īsu ieskatu vēsturē.

„LATVIJAS RADIO 2” POPULARITĀTES POLITISKĀS SAKNES
Vispirms Latvijas vēsturiskās un ģeopolitiskās situācijas raksturojums – kopš Latvijas teritoriju 13. gadsimtā iekaroja vācu krustneši, pāri mūsu valstij brāzušies arī zviedru un poļu karaspēki, 700 gadus vācu baronu kundzība summējās ar Krievijas ķeizaru un vēlāk arī ar komunistu valdīšanu. Visas šīs tautas atstāja savu ietekmi arī uz latviešu mūzikas izpratni, kurā vēl arvien ir spēcīga slāviskā un vāciskā ietekme.
Latvija, kā neatkarīga valsts pastāvēja tikai 20 gadus, no 1918. – 1940. g., kad to okupēja PSRS karaspēks un mūsu valsts atkal atguva neatkarību tikai 1990. g.
Tātad: tikai 35 gadus Latvija ir bijusi brīva valsts!
Dziesma bija tā, kas palīdzēja mūsu tautai izdzīvot okupācijā, arī Latvijas neatkarības atgūšanu dēvē par „dziesmoto revolūciju”. Dziesma vienoja latviešu tautu un uzturēja nacionālo pašapziņu laikā, kad Latvijā masveidā tika iepludināti migranti, īstenojot komunistu iecerēto tautas pārkrievošanas politiku un radikāli mainot valsts iedzīvotāju sastāvu – latvieši gandrīz kļuva par minoritāti paši savā zemē! Šo dramatisko situāciju var uzskatīt par „Latvijas radio 2” popularitātes „politiskajām saknēm”.
„LATVIJAS RADIO 2” POPULARITĀTES MUZIKĀLĀS SAKNES
Pirmkārt tās ir latviešu tautas dainas – skaitāmās un dziedamās tautasdziesmas, kas ir unikāla parādība arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Latvju dainu vākšana un pierakstīšana sākās 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā jau bija pierakstītas vairāk nekā 200 tūkstoš dainu. Ceļojot no mutes mutē, dainas ieguvušas dažādas versijas, un, tās saskaitot, radies sakāmvārds, ka uz katru latvieti ir pa dainai. Tās parasti ir četrrindes, stingrā pantmērā veidotas, un vēsta par darbu, sadzīvi, dabas parādībām – daudz no dainu melodikas un satura pārmantots arī mūsdienu latviešu populārajā mūzikā.
Otrs avots ir vācu mūzika – tā skanēja vispirms baznīcā, citās tautas pulcēšanās vietās – gadatirgos, sarīkojumos, ne velti daudz vācu mūzikas tēmu skan latviešu jau par tautasdziesmām kļuvušajās ziņģēs un galda dziesmās.
Trešais populārās mūzikas veidošanās avots bija Latvijas galvaspilsēta Rīga, kas kopš saviem sākumiem ir internacionāla pilsēta – šeit pulcējās jūrnieki, tirgoņi, aristokrāti un šurp brauca daudz viesmūziķu no visas Eiropas. Attīstījās krogu, restorānu un varietē izklaides vietas, un tieši Latvijā ir dzimis viens no pasaules tango karaļiem Oskars Stroks, kura daiļrade ir pazīstama visā pasaulē.
Savukārt viens no latviešu nacionālās apziņas uzturētājām bija attīstītā koru kustība – viens no tās radītājiem bija Vācijā skolojies diriģents Jānis Cimze, kurš 1939. gadā dibina Latvijā pirmo skolotāju semināru. Par vienu no obligātajiem priekšmetiem šajā seminārā un visās latviešu skolās kļūst arī dziedāšana, un var teikt, ka dziesmai un mūzikai ir īpaša loma ne tikai latviešu tautas izdzīvošanā, bet arī latviskajā mentalitātē. Mūs mēdz saukt par dziedātāju un dziedošo tautu, kuras kultūras sastāvdaļa ir kori un dziesmu svētki. Ne velti „Latvijas radio 2” vienas no populārākajām ir korī dziedātas pop un rok dziesmas instrumentāla ansambļa pavadījumā.
Tomēr nacionālā mūzika pilnā sparā varēja attīstīties tikai ar nacionālās valsts izveidi, kas notika 1918. gada 18. novembrī. Nākošais būtiskais etaps bija nacionālā Radio izveidošana - 3 gadus pēc pirmā radio iedarbināšanas Londonā, 1925. gada 1. novembrī, sāka darboties Rīgas radiofons. Latvijas radio jau pašos tā pirmssākumos programmā bija arī populārā un vieglā mūzika – pie mikrofona tika aicināti Latvijā iecienīti mūziķi, vispirms jau tautas komponists, dziedātājs un kapellas vadītājs Alfrēds Vinters, kuru pamatoti var dēvēt par latviešu popmūzikas radītāju. Viņa dziesmas skanēja tā laika moderno deju – valša, tango, fokstrota un polku ritmos, melodijas līdzinājās vācu šlāgermūzikai, kas latviešiem tolaik bija ausij un sirdij ierasta.
Nākošais pakāpiens Latvijas vieglās mūzikas attīstībā bija pirmās nacionālās skaņuplašu fabrikas izveidošana Rīgā – Helmāra Rudzīša uzņēmums Bellacord Electro savu darbību sāka 1931. gadā un līdz padomju armijas okupācijai 1940. gadā paguva izdot apmēram 600 latviešu mūzikas skaņuplašu, un pārsvarā tie bija tieši vieglās mūzikas ieraksti. Tos atskaņoja arī Latvijas radio, un šo dziesmu popularitāti veicināja fakts, ka to dziedātāji bieži bija slaveni operas solisti, aktieri. Skaņuplatēs un radio tika latviskotas populāras ārzemju melodijas, dziesmas no kinofilmām, radīts arī daudz oriģinālmūzikas.
Lūzumu Latvijas mūzikas attīstībā radīja komunistu nākšana pie varas, kuri pēc 1939. gada Molotova – Rībentropa noziedzīgā pakta vienošanās okupēja Baltijas valstis un tam sekojošais Otrais pasaules karš. Kara laikā radās daudz karavīru dziesmu, kas ātri kļuva par tautasdziesmām, bet pēc Vācijas kapitulācijas Latvijas atkal nonāca otrreizējā komunistu okupācijā un daudz nacionālās mūzikas bija jāaizmirst. Sevišķi patriotiskās dziesmas, ziņģes tika pasludinātas par buržuāzisko mantojumu, džezs – par kapitālistu ļaunu izgudrojumu, kaut jau pirms kara Latvijā bija daudz salonmūzikas un džeza orķestru. Daudzi mūziķi, komponisti un dziedātāji emigrēja vai tika izsūtīti uz Sibīriju, visu nācās sākt no jauna.
Latviešu komponisti komunistu okupācijas laikā bija spiesti pārņemt padomju dziesmas tradīcijas, visur tika ieviesta cenzūra, kas aizliedza nevēlamus tekstus un melodijas, Latvijas radio tika sadauzītas skaņuplates ar brīvās Latvijas laika dziesmu ierakstiem. Tomēr par spīti varas iestādēm latvieši saglabāja savu Dziesmu svētku tradīciju un daudz dziedāja arī pašu mājās, aiz slēgtām durvīm, brīvās Latvijas un arī Ziemassvētku dziesmas, kuras arī bija aizliegtas!
Man personīgi nācās piedzīvot komunistu represijas, kad 1974. g. koledžas ballē publiski izpildīju kādu neatkarīgās Latvijas laikā populāru dziesmiņu. Par šīs dziesmas publisku dziedāšanu man tika slēgtas Latvijas augstskolu durvis un savus „nacionālos grēkus” varēju izpirkt tikai ar piespiedu dienestu okupācijas armijas darba bataljonā – tikai pēc tam varēju iestāties augstskolā un arī tad tikai neklātienē! Komunistu okupācijas politikas neatņemama sastāvdaļa bija Latvijas tautas pārkrievošana, iepludinot Latvijā desmitiem tūkstošu migrantu, kas radīja nopietnas Latvijas iedzīvotāju nacionālās struktūras izmaiņas. Tas bija un vēl joprojām ir nozīmīgs faktors, kas atstājis iespaidu gan Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā un sekmējis arī nacionālo mūziku raidošās sabiedriskās radiostacijas, „Latvijas radio 2” panākumus.
Latviešu tauta savā zemē būtu kļuvusi par minoritāti, ja komunistu okupācija turpinātos – tāds bija arī okupantu mērķis! Komunistu īstenotās migrācijas politikas sekas Latvija nav pārvarējusi vēl šodien.
Mūsu dziesmas, lai arī oficiāli aizliegtas, okupācijas laikā palīdzēja uzturēt tautas garu un deva cerību, ka reiz atdzims neatkarīga Latvija.
Kaut arī dzelzs priekškars šķīra Latviju no pārējās Eiropas, brīvās pasaules raidstacijas mēs varējām uztvert un tās klausījāmies par spīti okupācijas varas iestāžu centieniem tās slāpēt. Rīgā, kā jau ostas pilsētā, ārzemju jūrnieki ieveda skaņuplates ar jaunāko mūziku. Radās pašmāju bītlu un The Beach Boys sekotāji, kas dziedāja angļu valodā. Pirmā nacionālā rokgrupa Eolika, kas dziedāja oriģināldziesmas latviešu valodā, radās 1967. gadā, un tad sekoja īsts rokmūzikas bums, tomēr padomju iestādes drīz vien šos nemierniekus apklusināja, vienkārši aizliedzot rīkot publiskus koncertus. Grupas 2xBBM līderim, šobrīd ļoti slavenam un arī pasaulē pazīstamam latviešu komponistam Imantam Kalniņam milicija piespiedu kārtā pat nogrieza tolaik modē esošos garos matus.
Ņemot vērā sarežģītos apstākļus un to, ka varas iestādēm daudz netīkamāka bija dumpīgā rokmūzika, latviešu vieglās mūzikas attīstība ievirzījās estrādes gultnē, un tas notika, pateicoties viena cilvēka – visievērojamākā latviešu popmūzikas komponista Raimonda Paula ģēnijam. Viņš ar izcils pianists, absolvējis Latvijas Mūzikas Akadēmiju, kur mācījies arī kompozīciju, un kopš piecdesmito gadu beigām viņš sacer dziesmas un instrumentālu mūziku. Raimonds Pauls vairāk kā 50 gadus aktīvi ieraksta mūziku Latvijas radio skaņu ierakstu studijā. Vispirms viņa daiļradē bija jūtama džeza ietekme, vēlāk rokmūzikas iespaids, tomēr pamatos mūsu populārākais komponists un pianists Raimonds Pauls balstās latviešu sadzīves dziesmā un no vācu mūzikas pārmantotajās šlāgeru intonācijās un formās. Viņa atrastā popdziesmas formula ir tik izcila, muzikālās frāzes tik lipīgas, ka ikviens Raimonda Paula sacerējums Latvijā kļūst par grāvēju. Katra latvieša mājās ir vismaz pāris Raimonda Paula skaņu palšu vai CD. Arī visā Padomju Savienībā, kura bija okupējusi Latviju, Pauls bija ārkārtīgi populārs, viņa katras skaņuplates tirāža toreiz pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, kopējai tirāžai sasniedzot gandrīz 100 miljonus eksemplāru! Raimonds Pauls jau vairākus gadu desmitus ir visvairāk atskaņotais autors Latvijā!
Raimonds Pauls ar savu daiļradi visu latviešu vieglo mūziku ievirzīja šlāgeru gultnē, viņš prata arī savā mūzikā iepludināt padomju mūzikai obligāto dzīvesprieku un liriku. Ar savu ģeniālo prasmi viņš šad tad pietuvinājās franču šansonam, arī itāliešu skaistajām dziesmām, pat čigānu romancei. Raimonds Pauls audzināja klausītāju gaumi neskaitāmos koncertos, radio bez pārtraukuma atskaņoja Paula dziesmas, un arī pārējie komponisti centās turēties līdzi. Te gan jāpaskaidro, ka Padomju Savienībā darbojās valsts atbalstītie mūziķi, orķestri un kolektīvi, par to mājvietu kļuva radio un filharmonija, viņi saņēma garantētas mēnešalgas. Pārējie bija tā saucamie pašdarbnieki jeb amatieri – viņu vidū arī roka ansambļi, kuriem nācās savas programmas atrādīt žūrijai – tā bija maskēta cenzūra, kura izlēma – dot atļauju uzstāties vai nē. Amatieriem nebija iespējams ieskaņot savas dziesmas ierakstu studijās, līdz ar to tās neatskaņoja radio. Pārmaiņa šajā ziņā Latvijā sākās tikai astoņdesmito gadu vidū, līdz ar Mihaila Gorbačova nākšanu pie varas.
Radās ļoti daudz rok un popansambļu, kuri uzstājās konkursos, festivālos, viņu dziesmas sāka atskaņot radio, un šajās dziesmās bieži izskanēja tautas ilgas pēc brīvības.
80.- to gadu beigās sākās mūsu dziesmotā revolūcija, un tautas vienotība izpaudās kopīgā dziedāšanā – dziedāja tautasdziesmas, aizliegto Latvijas himnu, arī iecienītas sadzīves dziesmas un mūsu komponisti sacerēja jaunas brīvības alku himnas.
Visi muzikālie sarīkojumi izvērtās par mītiņiem, notika festivāli Roks par neatkarību un Roks pret Skrundas lokatoru. Godā tika celtas padomju laikā aizliegtās dziesmas un to autori un šī, padomju aizliegtā mūzika atkal skanēja radio, kas kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas ruporiem.
Kad neatkarība bija izcīnīta un savas tiesība pieteica tirgus ekonomika, Latvijas mūzikas tirgū notika lielas pārmaiņas - sākās brīva muzikālās informācijas plūsma. Latvijā 1993. g. tika dibinātas pirmās komercradiostacijas, kuras ar lielu sajūsmu un lielā vienprātībā atskaņoja ārzemju mūziku pārsvarā angļu valodā. Sevišķi jaunieši to klausījās ar sajūsmu, jo tas bija kaut kas jauns. 1995. g., kad sāka raidīt sabiedriskā radio programma „Latvijas Radio 2”, arī tā bija orientēts uz ārzemju mūzikas programmu. Ārzemju mūzika bija modes lieta un vienu brīdi likās, ka latviešu valodā skanošā mūzika vairs nevienam nav vajadzīga.
Tomēr nacionālā mūzika deviņdesmito gadu vidū strauji ienāca Latvijas mūzikas ierakstu tirgū- radās vairākas mūzikas izdevniecības, sākās kompaktdisku ēra un bija pieejami kvalitatīvi latviešu mūzikas ieraksti. Latvijas mūzikas tirgū vislielākās tirāžas tolaik sasniedza (arī tagad sasniedz!) un visvairāk arī tika pārdota latviešu populārā mūzika, lai gan radiostacijas to snobiski izvairījās spēlēt, jo tas neskaitījās „moderni”. Tomēr tirgus ekonomika un pieprasījums darīja savu. Latviešu mūzikas ieraksti nonāca Latvijas radio fonotēkā. Un tā kā fonotēka arvien papildinājās ar vietējo mūziku, jau 1997. gadā Latvijas „Radio 2” dienā atskaņoja tikai latviešu mūziku, bet vakaros skanēja ārzemju grāvēji.
90.- to gadu otrajā pusē notika izmaiņas Latvijas radio tirgū – komercraidstacijas, kuras sākumā raidīja tikai ap galvaspilsētu Rīgu un tās tuvāko apkārtni, sāka „izplesties” visā Latvijā, konkurējot ar sabiedriskā radio programmu „Latvijas radio 2”, kurš laikā no 1995. – 1998. g. bija praktiski vienīgā raidstacija, kura raidīja visā Latvijā tolaik jaunajā FM diapazonā. Šis FM monopols pāris gadus automātiski nodrošināja „Latvijas radio 2” visai lielu auditoriju : ap 7-8 % SHR.
Latvijas radio programma „Latvijas radio 2” ar sākotnējo nosaukumu „99 ½” sāka skanēt 1995. g. 1. aprīlī, dalot frekvenci un raidlaiku ar integrācijas programmu „Doma laukums”.
Radio biznesā tas bija visai neparasts un maz lietots formāta veids, kad daļu raidlaika un pie tam vēl vislabāko radio laiku, rīta stundas, vai t.s. „prime time” aizņem programma krievu un mazākumtautību valodās, bet tikai pusdienas laikā, no plkst. 12.00 tajā pašā frekvencē sāk skanēt pilnīgi cita veida programma. Tomēr, 1995. g. arī šāda veida izkropļots radioformāts ieguva visai plašu klausītāju atzinību, ko var izskaidrot ne tik daudz ar formāta pievilcību kā ar to, ka Latvijā, ārpus Rīgas, FM diapazonā praktiski nebija konkurences un toreizējais „Radio 99 ½” ar devīzi: „Kam vēl nav 100, tas var!” bija visai klausīts, ar 265.000 auditoriju un 8 % radiotirgus daļas.
Situācija kardināli mainījās, kad ārpus Rīgas sāka raidīt komercradio (Radio SWH, Radio Rīgai, Skonto, Super FM u.c.) un 1998. g. vasarā „Radio 99 ½” klausītāju skaits dramatiski samazinājās līdz 148.000 (kritums par – 45 %), samazinājās arī radio tirgus daļa, nokrītoties līdz tikai 4 % un „Radio 99 ½” atradās krīzes priekšvakarā, kuru veicināja arī „Radio 99 ½” vadības vairākkārtēja nomaiņa. Lai apturētu programmas klausītāju skaita turpmāku samazināšanos, bija jāpieņem radikāli mēri, kuri izpaudās programmas formāta maiņā un arī strādājošo darbinieku daļējā pārstrukturēšanā. Dažu mēnešu laikā LR-2 nomainījās trīs direktori, bet arī tas neglāba situāciju, klausītāju auditorija turpināja samazināties.

KO DARĪT?
KĀ PIESAISTĪT KLAUSĪTĀJUS SABIEDRISKAJAM RADIO?
Jaunieceltais LR-2 direktors ierosināja pārveidot LR-2 par nacionālās popmūzikas kanālu.
Šo priekšlikumu atbalstīja Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts un Latvijas radio valde, bet pretojās toreizējā Nacionālā radio un TV Padome. Tikai ar vienas balss pārsvaru priekšlikumu par to, ka LR-2 turpmāk raidīs tikai latviešu valodā skanošas dziesmas, NRTP (Nacionālā radio un TV padome) tomēr atbalstīja.
Ja Latvijā nebija nevienas radiostacijas – ne komerciālās, ne sabiedriskās, kuras formāts būtu nacionālā rok un pop mūzika, tad Latvijas kaimiņos: Igaunijā un Lietuvā tāda formāta radiostacijas jau sekmīgi darbojās.
„Latvijas radio 2” darbinieki vairākas reizes devās uz mūsu kaimiņvalstīm: Igauniju un Lietuvu lai gūtu pieredzi viņu nacionālo mūziku atskaņojošās radiostacijās. Jāsaka, ka Igaunijā un Lietuvā nacionālo mūziku atskaņojošās radiostacijas klausās ap 20% radioklausītāju. Populārākās šajās valstīs ir nacionālo pop un rok mūziku atskaņojošās komercradiostacijas, kuras Igaunijā un Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, ātri aptvēra, ka ar šo formātu var piesaistīt lielu auditoriju. Nacionālo pop un rok mūziku atskaņojošās radiostacijas saglabājušas noturīgu popularitāti visās trīs Baltijas valstīs arī šobrīd.
1998. gada rudenī „Latvijas radio 2” notika pilnīga pāreja uz latviešu mūziku, kurā dominē šlāgeri, pop un rokmūzika latviski-slāviski-vāciskās intonācijās, kuras ļoti atbilst latviešu klausītāja mentalitātei. Protams, ēterā netiek atskaņoti ekstrēmie novirzieni kā smagais metāls, hardcore, elektroniski eksperimenti, tehno un citas galējības.
Pirmo apstiprinājumu tam, ka pāreja uz nacionālo mūziku deva rezultātus, ieguvām jau 1999. g. sākumā – pēc Ziemassvētku laika, kad LR-2 pirmie spēlēja tikai Ziemassvētku dziesmas latviešu valodā – mūsu auditorija pēc 1998. g. Ziemassvētkiem pieauga par + 31% un tas deva spēku un ticību nacionālās mūzikas nākotnei.
Pēdējos gados pieņemts tas, ka „Latvijas radio 2” neskan pašu mājās sacerēta mūzika angļu valodā – tas ir mūsu pretspars amerikānisma invāzijai kultūrā.
Viens no iemesliem, kāpēc šāds radikāls solis bija iespējams, ir fakts, ka latviešu vidū svešvalodu zināšanas ir samērā nelielas – padomju laikā tika mācīta lielākoties krievu valoda, un tagad angļu valodu brīvi pārvalda tikai jaunā paaudze. To sapratušas arī komercstacijas, kuras savās programmās arī cenšas iekļaut dziesmas latviešu valodā.
Populāri latviešu dziedātāji, mēģinot iziet pasaules mūzikas apritē, savas angļu valodā iedziedātās dziesmas centās atskaņot arī „Latvijas radio 2”, tomēr tās neguva klausītāju atbalstu un angļu valodā dziedātās dziesmas neiekļuva pat radio populāro dziesmu aptaujas „Top-15”! Tikko mūziķi savas angļu valodā dziedātās dziesmas pārdziedāja dzimtajā valodā, tās kļuva par hitiem, lai gan angļu valodā skanošas, tās neguva nekādu ievērību (spilgts piemērs: Laura Reinika dziesma „Sirds sadeg neparasti”). Ar savu prasmīgo repertuāra politiku Latvijas Radio 2 jau 2000.g. pavasarī apsteidza komercradio tirgus līderi, radio SWH. Šis fakts bija tik satriecošs, ka par to rakstīja un analizēja Latvijas lielākā biznesa avīze „Dienas bizness”, ievietojot šo ziņu laikraksta pirmajā lappusē kā sensāciju!
LR-2 programmā gan ir daži svešvalodā skanoši raidījumi kā Vācu šlāgeru pusstunda, jo šis žanrs latviešiem ir ļoti iemīļots. Pēdējos gados ļoti populārs ir kļuvis amerikāņu kantrī – pie mums gan tas ir kļuvis par latviešu kantrī šlāgeri, un Kantrī mūzikas raidījuma topu augšgalā parasti ierindojas tieši vietējās grupas, dziedot latviski! Par to, savukārt, brīnās mūsu amerikāņu draugi!
Latviešu populārā mūzika pašlaik attīstās ļoti strauji – ienāk ietekmes no Skandināvijā populārā folkroka, arī Latvijā daudz mūziķu izmanto tautas melodijas un intonācijas. Joprojām latviešiem vistuvākās ir liriskās dziesmas, vienkārši, saprotami vārdi, sadzīves tēmas, mīlestība, attiecības, - mēs esam vienkārši ļaudis, mēs visi mīlam dabu, savu zemi, savas tautas dziesmas, un mūzika latviešiem ir zināms nacionālās vienotības simbols. Lai arī cik turīgs un izglītots nebūtu latvietis, ballē ar radiem pie galda viņš dzied ziņģes un sadzīves dziesmas, un klausās Latvijas Radio 2 – dziesmas dzimtajā valodā! Pateicoties tam, ka LR-2 programmu var dzirdēt internetā mums ir daudz klausītāju visā pasaulē, no kuriem regulāri saņemam atsauksmes.
LR-2 datorizētajā darba fonotēkā pašlaik ir vairāk kā 20 000 dziesmu latviešu valodā, no kurām aktīvajā apritē ir 8 500 dziesmas.

KĀDA IR „LATVIJAS RADIO 2” AUDITORIJA?
KAS IR TIE, KURI MĪL UN KLAUSĀS VIETĒJO ROK UN POP MŪZIKU?
Piedāvāju Jums ieskatu „Latvijas radio 2” klausītāju profilos.

KAS STRĀDĀ „LATVIJAS RADIO 2” KLAUSĪTĀJIEM?
Sabiedriskā radio, „Latvijas radio 2” , nacionālās pop un rok mūzikas formāta radio, kurš piesaistījis 25% valsts iedzīvotāju, ir 9 pilna laika un 20 ārštata darbinieki, kuri izvēlas mūziku un vada programmas. Viens no mūsu DJ šogad uzvarēja „Eirovīzijas” nacionālās atlases konkursā un pārstāvēja Latviju Eirovīzijā. Tas, ka lielākā daļa darbinieku ir ārštatā, ļauj vieglāk variēt ar raidījumiem un sasniegt augstāku raidījumu kvalitāti.
Pēdējo gadu laikā radio programmu vadītāju darbam ir pieaicināti vairāki gados jauni cilvēki, kas devis programmai lielāku dinamismu un padarījis to modernāku.
Viens no „Latvijas radio 2” panākumu avotiem ir mūsu klausītāju vēstules. Lai gan šobrīd ir moderno tehnoloģiju laikmets, „Latvijas radio 2” katru mēnesi vidēji saņem 1 – 2 tūkstošus ar roku rakstītu vēstuļu un katru gadu pieaug „Latvijas radio 2” sūtīto e-pasta vēstuļu daudzums, vidēji mēnesī 2 – 3 simti. Klausītāju vēstuļu analīze dod iespēju „turēt roku uz mūsu klausītāja pulsa”, dod iespēju pilnveidot mūsu programmu.
Interesanti, ka tikai 15 % DJ ar profesionālu muzikālo izglītību – pārējiem mūzika ir sirdslieta. Interesanti, ka mūsu radio DJ ir visdažādāko profesiju pārstāvji : ir ārsts, veterinārārsts, auto atslēdznieks, vairāki skolotāji, Valsts ieņēmumu dienesta jurists, žurnālistikas specialitātes pēdējā kursa students, arhīva darbinieks, ģimnāzijas skolnieks un citi. Es pats esmu diplomēts lauksaimnieks un šobrīd rakstu doktora disertāciju ekonomikā. Tieši šis mūsu darbinieku plašais profesiju un zināšanu spektrs padara „Latvijas radio 2” par visklausītāko radio un, ceru, ka tā būs vismaz nākošos desmit gadus!
Izmantojot izdevību, vēlos pateikt paldies par sirsnīgo apsveikumu „Latvijas radio 2” 10 dzimšanas dienā EBU ģenerālsekretāram Žanam Revejonam un Radio departamenta direktorei Rainai Konstantinovai. Paldies par uzmanību!
Raksta tapšanā piedalījās muzikoloģe, LR-2 programmu vadītāja: Daiga Mazvērsīte.

Ja salīdzinām ar ASV, kur līdzīga formāta (kantrī mūzikas) radio aizņem ap 18 % no radiotirgus, Igauniju vai Lietuvu, kur vietējo mūziku atskaņojošās radiostacijas aizņem ap 20 % no radiotirgus, tad Latvijā LR-2 ar saviem 25-27 % tirgus daļas iekļaujas, vai pat ir virs šiem „vidējiem” rādītājiem. Arī Ungārijas populārākā radiostacija, kura aizņem 25 % no Ungārijas radiotirgus saucas pavisam vienkārši „Radio Šlager”! Latvijā, vietējās mūzikas formāta radio, līdzīgi kā Baltijas valstīs, tirgus daļai būtu jābūt 20 - 22 % robežās. Objektīvi jāatzīst, ka LR-2 auditorijas ļoti jūtamo pieaugumu sekmēja arī citi, ar LR-2 ikdienas darbu nesaistīti faktori un to mijiedarbība:
* Latvijā, tāpat kā visā pasaulē 90-tajos gados samazinājās rokmūziku klausošās un pērkošās auditorijas daļa, kura sāka pārorientēties uz vietējo (kantrī vai šlāgeri) mūziku.
* vairākām Latvijas komercradio stacijām, dažām pat vairākkārt, mainījās īpašnieki un arī formāts (Skonto, Super FM, Star FM u.c.), kas veicināja šo radio klausītāju auditorijas daļas „pārplūdi” uz citām radiostacijām, to skaitā arī uz LR-2.
* Ievērojami tika mainīts arī Latvijas radio I programmas (LR-1) skanējums un programmas vadība, kas veicināja LR-1 lielas klausītāju auditorijas daļas „pārplūdi” uz LR-2.
* dažu gadu laikā LR-2 ieguva iespējas raidīt 24 stundas visu diennakti 9 Latvijas raidītājos, kas veicināja lielu klausītāju auditorijas daļas pieaugumu.
LR-2 popularitāti veicināja tas, ka etniskās piederības apziņa globālās modernizācijas gaitā nemazinās. Lai gan tagad cilvēki pakāpeniski spiesti kļūt par pasaules pilsoņiem, tajā pat laikā viņi cenšas nezaudēt saikni ar savu tautu un vietējo sabiedrību.
No 1998. gada 1. oktobra „Radio 99 ½” kura nosaukums bija pārveidots uz „Latvijas radio 2” (LR-2), pārgāja uz latviešu populārās mūzikas formātu un sabiedriskā radio misiju daļēji nomainīja pret komercradio funkcijām, jo LR-2 bija arī jāpelna trūkstošais finansējums Latvijas radio. Sākot ar 2000.g. 1. janvāri LR-2 sāka raidīt visu diennakti, sākotnēji tikai Rīgas raidītājā, bet līdz 2003. g. arī 24 stundu apraide tika nodrošināta 9 raidītājos praktiski visā Latvijā. Jau formāta maiņa un pāreja uz latviešu mūziku deva klausītāju skaita pieaugumu no 148.000 (1998. g. vasarā) uz 196.000 (1998./1999. g. ziemā).
Pārejot uz 24 stundu apraidi, 2000. g. pavasarī LR-2 klausītāju skaits sasniedza jau 306.000, bet 2003. gadā klausītāju skaits sasniedz jau : 619 000, ko daļēji var izskaidrot ar to, ka, uzsākot raidīt visā Latvijā 24 stundas diennaktī, LR-2 ka jau jauna „prece” sākotnēji ieinteresēja lielu klausītāju skaitu, kurš 2004. g. beigās ir nostabilizējies 590.00 – 600.00 robežās. LR-2 auditorijas daļa kopējā Latvijas radiotirgū jau vairākus gadus ir 23% - 25 %.
Dziļie indentitātes procesi, kas sakņojas vietas un radniecības sajūtā, vēl arvien nosaka tautas dzīvi neatkarīgi no izglītības līmeņa un televīzijas vai radio kanālu skaita. Ekonomikas globalizācijas gaitā šādas identifikācijas formas top stiprākas (21. lpp.), lai gan daudziem cilvēkiem nacionālā identitāte vairs nav svarīga un ir novecojis pašraksturojuma jēdziens (42. lpp). T. H. Ēriksens „Mirkļa tirānija”; Norden AB, Rīga 2004. ISBN 9984-713-17-2, 224 lpp. Arī Latvijas iedzīvotāji, Latvijas iestāšanās gadā Eiropas savienībā, 2005. gadā, savā identitātē, iespējams, jutās apdraudēti un 2005. g. LR-2 fiksēja vislielāko auditorijas rekordu : 27% (SHR) un 671 000 (RCH).
Latvijas radiotirgū, līdzīgi kā citur pasaulē, tirgus veiksminiekam, LR-2 sāka sekot arī citas komerciālās radiostacijas, iekļaujot savās programmās latviešu populāro mūziku, no kuras līdz šim tās izvairījās, tomēr LR-2 veiksmīgi izvēlējies un kopj latviešu populārās mūzika lauciņu, spēlējot šlāgermūziku un melodisko popu – šāda veida mūziku neriskē spēlēt pat tās komercraidstacijas, kuras sākušas atskaņot t. s. „latviešu roku”, bet šlāgeri un kantrī, lūk, esot zem viņu goda!
Šlāgermūzikas lielo popularitāti Latvijā daļēji izskaidro šīs mūzikas ievērojamākā komponista Latvijā, Raimonda Paula teiktais: „Man nav problēmu nospēlēt roķi, bet kādam ir jāpaliek uzticīgam arī tā sauktajai melodiskajai mūzika. Sauciet to par sentimentālu vai vecmodīgu – tā ir jūsu darīšana! Es tik un tā zinu, ka paaudzes, kuras šodien bļaustās līdzi reperiem, kļūstot par ģimenes cilvēkiem un ieraugot spogulī sirmus matus, pārslēgsies uz melodisko mūziku, kura dzīvos vienmēr.”

Latvijas Radio 2 vēsturiskie raidījumi

No 2000. līdz 2005. gadam Latvijas Radio 2 ēterā, sadarbībā ar Latvijas Unibanku skanēja raidījums "Muzikālā banka". Tā bija latviešu labāko rok- un pop- dziesmu aptauja, kurā nevis žūrija, bet klausītāji no visas Latvijas pieteica populāras latviešu rok- un pop- dziesmas un balsoja par tām.
Dziesmas tika "noguldītas" Muzikālajā bankā un, klausītājiem balsojot, "krāja procentus" - kļuva vērtīgākas.

Katru nedēļu, klausītājiem balsojot, veidojās vērtīgāko dziesmu nedēļas tops. Katru mēnesi veidojās mēneša tops.
Gada beigās - decembrī visu mēneša top desmitniekā iekļuvušās dziesmas sāka jaunu sacensību, lai noskaidrotu, kuru vietu tās ieņēmušas Muzikālās Bankas gada vērtīgāko dziesmu apbalvošanas šovā.