 |
Datums |
Teksts |
Skaņa |
2010.07.30. |
Eiro Info datu bāzē, kas parādīta arī internetā www. esmaja. lv, ir iesūtīts jautājums: "Kas jādara fiziskai personai, Latvijas pilsonei, strādājošai Lielbritānijā, lai tur uzsāktu maksātnespējas procesu?" Kopš Latvijas maksātnespējas likuma apstiprināšanas procesa, informācija pieejama vairākos mēdijos. Kā informējis Kredītņēmēju apvienības priekšsēdētājs Ainārs Gorenko. Latvijas iedzīvotāji ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā var iziet maksātnespējas procesu. |

|
2010.07.29. |
Pirms vēlēšanām publiskās diskusijās fakts, ka Latvijas lauksaimnieki saņem no ES mazākos maksājumus par hektāru vēl tiks locīts bieži? Pensionārs Jānis Bokvalds zvanīja uz LR2 un vaicāja, vai tiešām visām valstīm, kas ES stājās vienlaicīgi ar Latviju bija vienādi noteikumi, pēc kuriem aprēķina tiešos maksājumus? Lai atbilde būtu autoritatīvāka, lūdzu šo jautājumu atbildēt un situāciju komentēt Irinu Pilveri, Latvijas lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāni. |

|
2010.07.28. |
Vai varētu palielināties gadu skaits, no kuriem Eiropas Savienībā iedzīvotāji ietu pensijā? Eiropas Savienībā ir uzsākta sabiedrisku apspriešanu par pensiju nākotni.
|

|
2010.07.27. |
Vai ES iegulda līdzekļus arī Latvijas unikālu dabas sugu saglabāšanā?
|

|
2010.07.26. |
Vai Latvijas ražošanas uzņēmumi kādam izgudrotājam var būt paraugs spējai ieviest jaunas iekārtas un produkcijas veidus? Ventspils kokapstrādes uzņēmumi "Arbo", "Eko mājas" "Dendrolight Latvija" ar savu līdzšinējo pieredzi ir pārliecinājuši jaunas masīvkoka apstrādes tehnoloģijas izgudrotājus Austrijā, ka savu pieredzi ieviest ražošanā viņi var tieši Ventspilī. "Arbo" mārketinga nodaļas vadītāja Brigita Ķirule- Vīksne raksturo jaunās kokapstrādes iekārtas iespējas un inovatīvitāti. |

|
2010.07.23. |
Kad saule spīd tik intensīvi nevilšus jāsāk domāt, vai to Latvijā var pārvērst arī reālā elektroenerģijā? Izrādās zinātnieki un inženieri ar to strādā. Vides ministrijā parakstīti pirmie līgumi par atbalstu uzņēmējiem inovatīvu projektu realizācijai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kur finansējums tiek nodrošināts no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. Konkursā kopējais pieejamais finansējums bija 1, 75 miljoni latu. |

|
2010.07.22. |
Nedēļas sākumā un aizvadītās nedēļas svētdienā Briselē notika vairāki Eiropas Komisijas rīkotie lauksaimniecības politikas īpašie pasākumi. Par teorētisko konferenci savu vērtējumu sniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš. Latvijas produktu degustācijas galdā jeb gardumu izstādē Latvijas top produkti bijuši Ķelmēnu bioloģiskā rupjmaize, Lienamas kaltētās dzērvenes, Latvijas medus un Iecavas kaņempju sviests. |

|
2010.07.21. |
Kā Latvijā Rīgas Tehniskā universitātes studentiem ir iespēja iepazīties ar unikālu darba galdu uzstādīšanu Ventspilī?
|

|
2010.07.20. |
Kā notiem CO2 gāzu emisijas kvotu pārdošanās iegūtās naudas sadale. Aizvadītajā nedēļā Vides ministrijā tika parakstīti pirmie līgumi par atbalstu uzņēmējiem inovatīvu projektu realizācijai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kur finansējums tiks nodrošināts no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. Konkursā Latvijā kopā tika iesniegti 33 projekti, no tiem 20 tika atbalstīti. SIA "Composit Constraction" pārstāvis Andrejs Žagars, kura projekts par saules bateriju piemērošanu Latvijā tika |

|
2010.07.19. |
Šonedēļ divas dienas Briselē notiek konference par lauksaimniecības politikas nākotni, kurā tiek apkopotas idejas, kas tika iesūtītas EK mājas lapā publiskās diskusijas laikā. Kā notiks ideju apkopošana?
|

|
2010.07.16. |
Vai citu valstu ES veco dalībvalstu zemniekiem tas nebūs nepatīkams pārsteigums, ka dalot lauksaimniecības kopējo budžetu pēc 2013. gada, viņi saņems mazākus maksājumus, bet Baltijas valstīm tie varētu pieaugt?
|

|
2010.07.15. |
Divas dienas Latvijā darba vizītē ir ieradušies EPdeputāti, kas pārstāv Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju. Saeimā viņi tikās ar Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem, lauksaimnieku organizācijām un ekspertiem.
|

|
2010.07.14. |
Kā Eiropas parlamenta deputāti no Latvijas veicina citu valstu pārstāvju izpratni par nepieciešamību mainīt atbalsta maksājumu sistēmu un nodrošināt taisnīgu to sadali starp dalībvalstīm.
|

|
2010.07.13. |
Mūsdienās ne vienu vien iedzīvotāju uztrauc jautājums - no cik gadiem es varēšu aiziet pensijā? EK ir sāk sabiedrisku apspriešanu par pensiju nākotni.
|

|
2010.07.12. |
Kā Eiropas parlamenta deputāti no Latvijas veicina citu valstu pārstāvju izpratni par nepieciešamību mainīt atbalsta maksājumu sistēmu un nodrošināt taisnīgu to sadali starp dalībvalstīm.
|

|
2010.07.09. |
Apaļā galda diskusija "Digitālā programma Eiropai" ES mājas konferenču zālē Aspazijas notika apaļā galda diskusija "Digitālā programma Eiropai", kuras laikā savu vērtējumu padarītajam Latvijā izteica arī Latvijas skolotāju apvienības vadītājs Pasākumā piedalījās valsts institūciju pārstāvji un uzņēmēji, kas nodarbojas ar e pakalpojumu piedāvājumu Latvijā, un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. |

|
2010.07.08. |
Kāda mūsu klausītāja ir dzirdējusi, ka ar ES fondu līdzfinansējumu var tikt pie latviešu tautas tērpa? Kā tas iespējams?
|

|
2010.07.07. |
Latvijas Radio 2 klausītāja Sarmīte no Kalsnavas pagasta jautā, kādus bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas marķējumus vienlaicīgi var lietot uz iepakojuma.
|

|
2010.07.06. |
Kā Eiropas Savienības institūcijas veic konkurētspējas novērtējumu vienā no būtiskām sfērām - informācijas tehnoloģiju jomā?
|

|
2010.07.05. |
Vasara ir muzikālo festivālu laiks dažādu stilu mūziķiem. Vai ir kāds projekts, ko starptautiskā mērogā atbalsta ar ES līdzekļiem un kur piedalās Latvijas pārstāvji?
|

|
2010.07.02. |
Apaļā galda diskusija "Digitālā programma Eiropai" ES mājas konferenču zālē Aspazijas bulvārī 28 pirmdien paredzēta apaļā galda diskusija "Digitālā programma Eiropai", kuras laikā EK Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta direktors elektronisko sakaru politikas jautājumos Bernds Langeheine iepazīstinās ar nesen pieņemto programmu. Pasākumā piedalīsies valsts institūciju pārstāvji un uzņēmēji, kas nodarbojas ar e pakalpojumu piedāvājumu Latvijā. |

|
2010.07.01. |
Kādas direktīvas vai normatīvie akti sāk funkcionēt no šī 2010. gada otrā pusgada? Viena no direktīvām, kas jāievēro telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir par viesabonēšanas limitiem, kas vismaz minimālo apjomu telefonsarunu citā valstī piedāvā par salīdzinoši zemāku cenu. |

|
2010.06.30. |
Izziņu telefona EIRO INFO datu bāzei ir iesūtīts jautājums: "Esmu 1 grupas invalids. Sakiet lūdzu, izbraucot dzīvot pie bērniem Lielbritānija, kuri atrodas tur jau 1, 5 gada, vai būs spēkā mana invaliditāte un pensija? Vai būs kādi pabalsti, uz ko es varu cerēt?" EIRO INFO datu bāzes sagatavotāji atbildējuši: Jūsu jautājumu par invaliditātes pensiju esam nosūtījuši kompetentai Lielbritānijas iestādei un sazinājušies arī ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Plašā raidījumā. |

|
2010.06.29. |
Vai arī citās valstīs iedzīvotāji izjūt ekonomiskās krīzes sekas un uzskata, ka nabadzība valstī ir pieaugusi? Protams, katrā no ES valstīm priekšstats, ko nozīmē "nabadzība" ir atšķirīgs, bet viena no lietām kas jādara ikdienā ir dažādi mājsaimniecības rēķini. Izrādās, katram sestajam eiropietim mājsaimiecības rēķinu apmaksa sagadā pastāvīgas grūtības, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka pagājušajā gadā nabadzība viņa valstī ir pieaugusi. Šīs ir atziņas no "Eurobarometer". |

|
2010.06.28. |
Kāpēc EK var sodīt Latviju par direktīvas neievērošanu elektronisko mēdiju sfērā?
|

|
2010.06.25. |
Kā turpinās Latvijas valdības pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem no EK, jo nākamā aizdevumu daļa var nonākt Latvijā tikai, ja ir atzinums, ka iepriekšējie līdzekļi ir ieguldīti pareizi un pārējie taupības pasākumi dod rezultātus? |

|
2010.06.22. |
Vai var sajūsmināties par operas izrādi stadionā? Izrādās var! 17 valstīs vienlaicīgi 41 pilsētā skatījās Žorža Bizē operas translāciju no Valensijas Spānijā, kur titullomā Karmena bija latviete Elīna Garanča. Tas bija īpašs pasaules mēroga kultūras projekta "Eiropas gada cīņai pret nabadzību ietvaros. Latvijā bija trīs vietas, kur ar ES līdzekļu līdzdalību translēja šo pasākumu - Salaspils stadions, Ventspils teātra nams "Jūras vārti" un kinoteātris "Rīga" Latvijas galvaspilsētā. |

|
2010.06.21. |
Kā skolotāji atskaitās par saņemtajām mērķstipendijām Eiropas Sociālā fonda projektos? Šis bija otrais mācību gads, kad skolotāji prioritārajos priekšmetos saņēma Eiropas Sociālā fonda mērķstipendijas par metodisko materiālu sagatavošanu un zinātnisko darbu ar skolēniem. Mācību gada noslēgumā Rīgas skolotāji sanāk uz īpašu tematisku konferenci. Pie mikrofona fizikas skolotājas Ilva Cinīte no Rīgas 2. ģimnāzijas un Loreta Juškaite no Rīgas lietuviešu vidusskolas. |

|
2010.06.18. |
Aizvadītajā nedēļā Latvijā bija starptautiska Lauku tūrisma konference, kur piedalījās šīs nozares pārstāvji no 23 valstīm Kā viens no notikumiem, ko ar interesi novērtēja ārvalstu viesi, bija Slīteres diena ar dažādiem maršrutiem Slīteres dabas rezervātā, Kolkā, Mazirbē un Rojā, Kopā Slīteres dienā piedalījās ar 600 tūristu. Kā notikumus un pieredzes apmaiņu vērtē kolēģis Hans Embahers no Austrijas lauku atpūtas māju asociācijas, kas apvieno 2 800 īpašniekus vienotā organizācijā. |

|
2010.06.17. |
Kā EP informācijas centrs Rīgā palielina Eiropas savienības institūciju atpazīstamību Latvijas iedzīvotāju vidū? Par valdības, EK pārstāvniecības un EP informācijas centra sadarbības principiem partnerības līguma ietvaros. Par jaunākajām formām darbā ar jaunatni stāsta EP informācijas centra Preses daļas vadītāja Iveta Ķeipe. |

|
2010.06.16. |
Kāds, klausītāji, ir Jūsu jautājums uzņēmējai Aivai Vīksnai?
|

|
2010.06.15. |
EiroInfo telefona informācijas datu bāzei tika adresēts Zanes jautājums Kur būtu iespējams saņemt ES pilsoņa reģistrācijas karti (apliecinājums, ka esamu ES pilsone)? Zinu, ka šādas kartes nepieciešamas. Tās jāizņem mītnes valstī, vai jau Zviedrijā?
|

|
2010.06.14. |
Kāda ir statistika par Latvijas iedzīvotāju aktivitāti EK izsludinātajā viedokļu apkopojumā par KLP? Kā ziņo EK pārstāvniecības Latvijā preses pārstāvis Ivars Bušmanis, kopumā visā ES līdz 8. jūnijam izteikušies ap 5000 iedzīvotāju, starp tiem - 417 no Latvijas, kas aktivitātes ziņā ir visaugstākais rādītājs starp 27 dalībvalstīm. Aizvadītās nedēļā arī ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs pauda gandarījumu par sabiedrības iesaistīšanos. |

|
2010.06.11. |
Kā Eiropas Komisijas pārstāvji novērtē Latvijas budžeta izdevumu un ienākumu procesu, vērtējot to kā nozīmīgākie finanšu aizdevēji.
|

|
2010.06.10. |
Kā ar piemēriem var demonstrēt, ka Latvijā ar Eiropas Savienības fondu palīdzību tiek papildinātas iedzīvotāju zināšanas par bioloģisko daudzveidību un ekotūrismu?
|

|
2010.06.09. |
Kā vērtēt Latvijas iedzīvotāju aktivitāti izsakot viedokļus par kopējo lauksaimniecības politiku EK mājas lapā?
|

|
2010.06.08. |
Šodien un tūlīt ir iespēja uzdot jautājumus par darba nodrošinājumu un iespēju meklēšanu ļoti kompetentai amatpersonai - Nodarbinātības Valsts Aģentūras direktorei Baibai Paševicai.
|

|
2010.06.07. |
Ņemot vērā sabiedrības pieaugušo aktivitāti viedokļu izteikšanā par ES kopējās lauksaimniecības politiku no 2014. gada 1. janvāra, EK vēl par nedēļu - līdz 11. jūnijam pagarinājusi ierosinājumu pieņemšanas termiņu.
|

|
2010.06.04. |
Kā veicies Latvijas zemniekiem un citu profesiju pārstāvjiem ar ieteikumu iesūtīšanu Eiropas Komisijas aptaujā par lauksaimniecības politiku nākotnē?
|

|
2010.06.03. |
Kā notiek viedokļu saskaņošana būtiskos Eiropas ekonomikas nozaru attīstības jautājumos starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Mēdijs , kas metodiski seko kādu jautājumu izskatīšanai Eiropas Parlamentā ir "Latvijas Avīze". Ekonomikas nodaļas vadītāja Iveta Tomsone "Latvijas Avīzē" ir tas cilvēks, kas pēta šos demokrātiskos modeļus, kā vairāk nekā septiņi simti deputātu vidū Latvijas pārstāvji var mēģināt panākt savas intereses. |

|
2010.06.02. |
Vai kādas Latvijas nozares speciālisti šobrīd spēj sarīkot saviem kolēģiem starptautisku domu apmaiņu par rīcību ekonomiskās krīzes apstākļos. Nākamajā nedēļā, 9. jūnijā, Latvijā savus kolēģus no Eiropas kopā aicina asociācija "Lauku ceļotājs". Kā ar vairāku Eiropas fondu finansiālu palīdzību to izdevās panākt stāsta asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele. |

|
2010.06.01. |
Vai ekonomikas sildīšanai Latvijas tautsaimniecībā tiek piedāvātas līdz šim nedzirdētas idejas. Latvijas Pašvaldību kongresā ir skaļi pausta ideja par trīs gadu valsts budžetu. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis papildus skaidro ideju, kāpēc būtu jāpieņem arī trīs gadu budžets, lai izietu no tautsaimniecības krīzes. Tas dotu iespēju veiksmīgāk apgūt Eiropas Savienības Latvijai paredzētos līdzekļus. |

|
2010.05.31. |
Kā atradināt eiropiešus no smēķēšanas? Izrādās, efektīvākos aizliegumus pielieto tikai dažas valstis Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija pirms Pretsmēķēšanas dienas 31. maijā, nākusi klajā ar Eurobarometer aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalsta stingrākus tabakas kontroles pasākumus. ¾ eiropiešu atbalsta smēķēšanas aizliegumu restorānos. Tomēr gandrīz viena trešdaļa eiropiešu joprojām smēķē, neskatoties uz faktu, ka tabaka ik gadu nogalina 650 000 eiropie |

|
2010.05.28. |
Latvijas pilsoņiem ir dota iespēja argumentēti pateikt, kādu viņi vēlās Lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Tas iespējams Eiropas Komisijas izveidotā vietnē internetā. Šobrīd izteikto viedokļu klāstā dominē Vācijas, Francijas, Polijas un Spānijas pārstāvju izteikumi. Iveta Šulca Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, pārskatot internetā redzamos Latvijas viedokļus, komentēja tos arī pie radio mikrofona. |

|
2010.05.27. |
Ir skumja pieredze, no kuras citi varētu izvairīties, ja būtu zināmas Eiropas Savienības likumdošanas nianses. Vēstules citāts: Atrodoties Itālijā, man nozaga telefonu ar Tele2 pastāvīgo pieslēgumu. Pie iespējas tas tika bloķēts, tomēr ļaundari bija paspējuši norunāt sarunās 390 latus. Kā šādā gadījumā tiek piemērots ES likums par viesabonēšanu? Atbildi sagatavojuši EiroInfo datu bāzes veidotāji. Šīs tiesību normas stāsies spēkā tikai pēc 2010. 07. 01. Plašāk raidījumā. |

|
2010.05.26. |
Vai pašvaldības ir ieinteresētas, lai viņu teritorijā dzīvotu stabils un turīgs lauksaimnieks, kurš zina, kā nākotnē attīstīsies kopējā lauksaimniecības politika Eiropā?
|

|
2010.05.25. |
Vai var summēt darba stāžu pensijas saņemšanai no darba posmiem vairākās ES valstīs? Datu bāze "Eiro Info" ir saņēmusi šādu situācijas skaidrojumu pie jautājuma " Labdien, es jau 10 gadus strādāju Īrijā. Man interese ir par pensijām, jo es maksāju nodokļus šai valstī. Vai darba stāžs arī skaitīsies pie Latvijā nostrādātiem gadiem. Un vai atgriežoties Latvijā man būs otras valsts pensija. " Atbilde sagatavota no "Eiroinfo" datu bāzes un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras materiāliem. |

|
2010.05.24. |
Šobrīd Eiropas Komisijas mājas lapā internetā ir izveidota vietne, kur katras dalībvalsts pārstāvji var paust savu viedokli, kas tiks iekļauts secinājumos īpašā lauksaimniecības politikas veltītai konferencei. Vārds pašvaldību pārstāvjiem. Kā to vērtē Talsu novada padomes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs. |

|
2010.05.13. |
Kādi varētu būt Latvijas galvaspilsētas Rīgas ieguvumi, jo tā šonedēļ apstiprināta par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā? Eiropas kultūras galvaspilsētas idejas pirmsākumi ir meklējami 1985. gadā, kad to ierosināja Grieķijas un Francijas kultūras ministri. Vēl paralēli Rīgai par Kultūras galvaspilsētu apstiprināta Ūmeo Zviedrijā. Kā iespējas novērtē Rīgas mērs Nils Ušakovs? Ieraksts pie Rīgas kā 2014. gada Kultūras galvaspilsētas stenda Vērmanes dārzā Eiropas dārza svētkos 9. maijā. |

|
2010.05.12. |
Šobrīd Eiropas Komisijas mājas lapā ir iespēja paust viedokli, kā mainīt lauksaimniecības politiku. Vai Latvijas zemnieki šo iespēju izmanto? Jā. Izeja uz šo adresi ir arī no Latvijas Zemkopības ministrijas mājas lapas www. zm. gov. lv, kur ir sadaļa "Dari zināmu savu viedokli EK…" Visvairāk EK mājas lapā ir vācu un franču zemnieku izteikumi. Latviju šajā trešdienā sarakstā varēja saskaitīt tikai reizes piecas. Jura Cīruļa, Zaļenieku zemnieka uzaicinājums Latvijas cilvēkiem, izmantot iespēju! |

|
2010.05.11. |
Kādi apstākļi ietekmē un kur tiks pieņemts lēmums par Igaunijas kā valsts pievienošanos eirozonai? Vairākas reizes Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā Roberts Zīle publiski uzstājoties parlamenta kopējās debatēs un komisijās ir izteicies par nepieciešamību pieņemt Igauniju kā valsti eirozonā. Tādēļ lūdzām viņa skaidrojumu, cik šāds "Jā" vai "Nē" Igaunijai, ir būtisks arī Latvijas iedzīvotājiem? |

|
2010.05.10. |
Vai ikvienam Eiropas Savienības lauksaimniekam ir iespējas paust savu viedokli, kā jāmaina kopējā lauksaimniecības politika? Šobrīd Eiropas Komisijas mājas lapā internetā ir izveidota vietne, kur katras dalībvalsts lauksaimnieks var paust savu viedokli, kas tiks apkopots un iekļauts secinājumos īpašā lauksaimniecības politikas veltītai konferencei. Vai tas ir svarīgi? Mairas Dzelzkalējas, Zemnieku saeimas vienas no līderēm viedoklis. |

|
2010.05.07. |
Latvijā arī šogad turpināsies veiksmīgi uzsāktā tradīcija, atzīmēt 9. maijā Eiropas dienu ar Eiropas Savienības Dārza svētkiem Vērmanes dārzā. Tur svētdien, pulksten 11 paredzēta svētku atklāšanas ceremonija ar Latvijas augstāko amatpersonu un Rīgas domes priekšsēdētāja piedalīšanos, apmeklētājus svētkos sveiks Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Kuri Latvijas politiķi dosies uz "Skolu dienu" maijā? |

|
2010.05.06. |
Kā ar mūsdienu tehniskiem līdzekļiem var uzlabot jauniešu izpratni par sabiedrības procesiem?
|

|
2010.05.05. |
Vai Baltijas apmeklējuma laikā Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Dačans Čalošs ieguva priekšstatu par Latvijas zemnieku skatu, kādai jābūt kopējai lauksaimniecības politikai? Komisārs norādīja, ka ieradies Baltijā, lai noskaidrotu pašu lauksaimnieku viedokli par nepieciešamajām politikas izmaiņām. Viesis apmeklēja Bauskas novada saimniecību "Kaigari", kur saimnieko Dzelskalēju dzimta un Salacgrīvas novada piena saimniecību "Robežnieki", tikās ar zemnieku organizāciju līderiem. |

|
2010.05.03. |
Šonedēļ no 5. līdz 9. maijam ar dažādiem pasākumiem Latvijā tiks atzīmēta Eiropas nedēļa, kas vainagosies 9. maijā ar Eiropas dienas svinībām.
|

|
2010.04.30. |
No cik daudziem līmeņiem kopā veidosies priekšlikumi, kā reformēt Lauksaimniecības kopējo politiku Eiropas Savienībā. Kādi informācijas līmeņi vēl papildinās Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāra Dačana Čološa šīs nedēļas vizīti Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā? Par to īsu skaidrojumu sniedz Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. |

|
2010.04.29. |
Eiropas Lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs šonedēļ apmeklē Baltijas valstis, ir paredzējis viesoties visās dalībvalstīs un uzklausīt lauksaimniekus par priekšlikumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas izmaiņās. Vai Latvijas lauksaimniekiem ir apkopots viedoklis, ko mēs vēlamies un kā to sasniegt? Par versiju, kurā apkopota daudzo dalībasociāciju pieredze skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. |

|
2010.04.28. |
Tā ir īpaša Eiropas savienības prakse - veidot sadarbības nosacījumus, kur piedalās kaimiņvalstis. Vai var uzzināt kādu piemēru, kā tas darbojas Latvijā? Latvijas Valsts augkopības institūts ir uzsācis vairāku gadu sadarbības projektu ar Lietuvas kolēģiem, lai izglītotu augļu dārzu īpašniekus. Latvijas Augkopības institūta mājas lapā internetā arī ir parādījusies sadaļa lietuviešu valodā. Par sadarbības detaļām stāsta Augļkopības institūta projekta koordinators Edgars Rubauskis. |

|
2010.04.27. |
Vai ir kāda nozare vai vietējo resursu izmantošanas joma, kas Latvijas laukos ir attīstījusies pateicoties ES atbalstam un, varbūt, ir iespējamība, tādas nozares nebūtu, ja nebūtu atbalsta?
|

|
2010.04.26. |
Ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāra Dačana Čološa ierašanos Baltijas valstīs aprīļa beigās zemniekiem ir iespēja formulēt, kādu viņi iedomājas Lauksaimniecības politikas reformu. Neprasot gatavu recepti, bet pārdomas devos pie Jura Cīruļa uz Zaļiniekiem, kur Latvijas zemnieki vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā tikās ar tā laika komisāru Franci Fišleru. "Mežacīruļu" saimnieks Zaļeniekos Juris Cīrulis. |

|
2010.04.23. |
Eiropas Lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs ir atklājis diskusiju par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Aprīlī un maijā viņš apmeklēs dalībvalstis. Tai skaitā arī Latviju 30. aprīlī. Vai Latvijas lauksaimniekiem ir apkopots viedoklis, ko mēs vēlamies un kā to sasniegt? Ko mēs teiksim lauksaimniecības komisāram? Īso versiju skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. |

|
2010.04.22. |
Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumā pirms pāris dienām izskanēja ideja, ka 9. maijā Eiropas dienā uz savu skolu varētu iet tie, kam ir pieredze vai nu strādāt kādā Eiropas Savienības institūcijā, vai ir bijusi iespēja piedalīties Eiropas Savienības fondu apguvē, vai rakstīt projektu sabiedriskās organizācijas darbības nodrošināšanā, vai kā citādi papildināt savu Eiropas pieredzi. |

|
2010.04.21. |
Vai stabilās ES līdzekļus administrējošās sistēmas mainās līdzi laikam?
|

|
2010.04.20. |
Kā Latvijā veicas ar vienu no alternatīvās elektroenerģijas ražošanas veidiem - biogāzes ražošanu no lauksaimniecības izejvielām?
|

|
2010.04.19. |
Iepriekšējā nedēļā notika ikgadējais ES informācijas sniedzēju forums. Tā bija dalīšanās pieredzē gan kā izmantot modernās saziņas tehnoloģijas un informācijas tīklus, gan kā rīkoties ierobežota finansējuma apstākļos, kā atrast partnerus un sadarboties. Vairāki foruma dalībnieki uzsvēra lauku bibliotēku nozīmi informācijas tīklu izmantošanā. Par saviem iespaidiem forumā dalās divi no Struktūrfondu reģionālo informācijas centru darbiniekiem Oskars Zuģickis un Ģirts Kindzulis |

|
2010.04.14. |
Vai Valsts prezidents apmeklējot kādu firmu vai ražotni var veicināt Latvijas eksporta produkcijas apjomu?
|

|
2010.04.13. |
Kad sāksies jaunās Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāra Dačana Čaloša solītā diskusija par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā Eiropas Savienībā? Ļoti juridiski precīzi, šīs solītās debates sākās vakar ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačana Čaloša uzrunu Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komisijas sēdē. Taču jau vairākus gadus tā ir tematika par kuru atgādina gan jaunās, gan vecās dalībvalstis. |

|
2010.04.12. |
Kāpēc ES atbalsta pārrobežu projektu shēmu sabiedrības izglītošanas, tūrisma un vides jomās?
|

|
2010.04.09. |
Kā piekrastes zvejnieki Latvijā ir izmantojuši tās kompensācijas, kas pienācās par šīs profesijas ierobežošanu un zvejas kuģu sagriešanu?
|

|
2010.04.08. |
Šoreiz par nedaudz sīkāk par jēdzienu kohēzija un kā to lieto un saprot Eiropas Savienības politikas izstrādātāji.
|

|
2010.04.07. |
Kā Eiropas Savienības ieguldījumi lauksaimniecībā sekmējuši Latvijas lauksaimniecisko produktu eksportspēju? Izrādās Latvijas zemnieki ir stabilas eksportpreces radītāji. Lauksaimniecības produkcija un pārtika 2009. gadā aizņem 19 . Kopā pārtikas produktu eksports 2009. gadā ir bijis 635 miljoni latu apjomā, no tiem graudaugi 155 miljoni. Situāciju vērtē kooperatīva "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža. |

|
2010.04.06. |
Ar gadiem ES sabiedrībai kļūstot vecākai, pieaug iespēja, ka nākamajiem nodokļu maksātājiem pēc desmit un piecpadsmit gadiem būs jārada "sociālā stabilitāte un garantēta pensija" vēl lielākam iedzīvotāju daudzumam. Vai ir kādas nākotnes perspektīvas, ka varētu būt minimālā ES pensija?
|

|
2010.03.31. |
Martā EK paziņojusi, kuras valstis pagājušajā gadā ir pārtērējušas savus lauku subsīdiju fondus par kuriem atskaites neatbilst nosacījumiem. Kā rodas šādas neatbilstības subsīdiju izmaksas?
|

|
2010.03.30. |
Kāds ir Eiropas Savienības pilsoņu līdzdalības iespējas, kā tās fiksētas Lisabonas līgumā? Vai pilsoņi var iesniegt Eiropas Savienības iestādēs iniciatīvu priekšlikumus?
|

|
2010.03.29. |
Vai var uzskatīt, ka Grieķijas finanšu problēmas risināšanā piesaistot Starptautisko valūtas fondu, Eiropas Savienības valstu vadītāji ir papildus nodrošinājušies par eiro kā valūtas stabilitāti.
|

|
2010.03.26. |
Vai vērtējot Eiropas Savienības fondu izmantošanas pieredzi, ir ieguvumi, kas apkopoti arī ne tikai skaitļos un izaugsmes procentos, bet atziņās un biznesa patiesībās? Jā, šādām atziņām par laiku un biznesu ir precedents. Uzņēmēja, ceptuves "Lāči" īpašnieka Normunda Skauģa atziņas apkopotas grāmatā, ko izdevis Lietišķās informācijas dienests. "Lāči" vairākkārt izmantojuši arī Eiropas Savienības līdzekļus. Normunds Skauģa atziņu pūrs par ES fondiem, Latvijas preci un lielveikaliem. |

|
2010.03.25. |
Sākot no piektdienas, 26. marta, Latvijas Sarkanais Krusts sadarbībā ar vēl sešām organizācijām Rīgas trūcīgajiem iedzīvotājiem sāks dalīt Eiropas Komisijas finansētās pārtikas pakas. Pārtikas pakas tiks dalītas tiem cilvēkiem, kuriem būs derīga izziņa par trūcīgā statusu.
|

|
2010.03.24. |
Vai ir ierobežojumi, ka pēc Eiropas Savienības fondu izmantošanas objektu nevar pārdot vai pārtraukt biznesu, jā nē, tad nauda jāatmaksā atpakaļ? Jā, Viens no piemēriem ir par SAPARD līdzekļu izmantošanu lauku tūrisma mītņu izveidē vai atjaunošanā. Šeit biznesu nevar pārtraukt vai pārdot citiem piecus gadus. Kā uz to skatās "Lantus" māju īpašnieks Māris Šternmanis, kura dzimtas īpašums ir netālu no Burtnieku ezera un kas māju atjaunošanu un labiekārtošanu veica par SAPARD līdzekļiem. |

|
2010.03.23. |
Kā Eiropas Savienības lielvalstis šonedēļ valstu vadītāju sammitā gatavojas runāt par Grieķijas finanšu problēmām?
|

|
2010.03.22. |
Brīdī, kad Eiropas mājā ieplānoja sarunu par sportu, kas spēj vienot paaudzes, tautas, kas spēj celt valstisko pašapziņu, vēl nevarēja zināt, ka šī pirmdiena būs pietiekami izšķirīga Rīgas "Dinamo" hokejistiem un visiem šīs komandas faniem.
|

|
2010.03.19. |
Latvijā turpina saglabāties ļoti augsts bezdarba līmenis, daudzi no iedzīvotājiem ar agrāk regulāriem bet nelieliem ienākumiem ir kļuvuši atkarīgi no sociālā atbalsta veidiem. Vai publiski tiek norādīts, ka valsts funkcijām ar sociālo pārdali būtu jāmainās? Kā Eiropas Savienības mājām diskusijā "Labdarība un sociāla valsts" sacīja portāla "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, krīzes ietekmē izpratne par labdarību aizvien lielāka nozīme ir cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai.
|

|
2010.03.18. |
Latvijā lauksaimniecības produktu un pārtikas eksports ir līderi, kas demonstrē nozares izturīgumu pret ekonomisko krīzi. Vai ES ilgtermiņa ieguldījumi Latvijas lauksaimniecībā ir devuši šo ražošanas stabilitāti. Šopavasar aprit 10 gadi, kopš darbību Latvijā uzsāka Lauku atbalsta dienests, kas administrē lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus. 2002. gadā Valkas rajonā zemnieks Valdis Circenis saņēma čeku, ar kuru Latvija pārkāpa pirmajam apgūtajam miljonam SAPARD naudas.
|

|
2010.03.17. |
Latvija ir Eiropas Savienības valsts ar ļoti ievērojamiem iedzīvotāju labklājības sociāliem kontrastiem. Vai publiski tiek norādīts, ka valsts funkcijām ar sociālo pārdali būtu jāmainās?
|

|
2010.03.16. |
Kā jaunais Eiropas Komisijas sastāvs pēc Kopenhāgenas konferences uztur ideju par klimata pārmaiņu ierobežošanu? Jaunais Eiropas Komisijas sastāvs turpina iepriekšējos gados uzsākto cīņu par Co2 izmešu ierobežošanu atmosfērā, kas rada bīstamās izmaiņas pasaules klimatā. Kā šo stratēģiju vērtē eksperti? Pie Latvijas Radio 2 mikrofona Pasaules dabas fonda Latvijas biroja direktors Uģis Rotbergs.
|

|
2010.03.15. |
Vai Latvijā valsts struktūras mēģina daļu no sociāliem pakalpojumiem, ko valstij būtu jāgarantē, pārvērst par labdarības objektu un tā izvairīties no valsts atbildības?
|

|
2010.03.12. |
Vakar Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 diskusiju ciklā par Eiropu bija temats par ziedošanu un valsts sociālajām funkcijām. Vienā no saviem rakstiem ESmajas portālā diskusijas vadītājs, filozofijas profesors Igors Šuvajevs bija analizējis - taisnīgums starp paaudzēm iekļaujas valsts sociālajā modelī arī tā, ka valsts aizdevumi tiek ņemti uz nākamo paaudžu rēķina. Šo jautājumu diskusijā aktualizēja viens no Latvijas Arodbiedrības centrālās savienības līderiem Egīls Baldzēns.
|

|
2010.03.10. |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, veicot riska novērtējumu, secinājušas, ka ĢM kartupeļu audzēšana neapdraud apkārtējo vidi, jo kartupeļi ārpus lauka neizdzīvo un tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem varētu savstarpēji apputeksnēties. Vai šāda Eiropas Komisijas atļauja nozīmē, ka Latvijā šādus kartupeļus audzēs? Kā Eiropas Komisijas lēmumu komentē Latvijas kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle, ar viņu sazinājāmies pa telefonu.
|

|
2010.03.09. |
Kur plašāk var uzzināt par kultūras projektu iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus? Eiropas Savienības māja Rīgā Aspazijas bulvārī 28 regulāri dod iespējas arī dažādām nozaru ministrijām atrast vietu dialogiem, apmācībā un informēšanai situācijās, kas pārsniedz vienas nozares ietekmes robežas. Kāpēc radās ideja par semināru Kultūras projektiem no dažādiem fondiem nozaru, stāsta Eiropas Savienības Kultūras kontrolpunkta Latvijā biroja vadītāja Laura Turlaja.
|

|
2010.03.08. |
Briselē 5. martā Eiropas Komisija pieņēmusi Sieviešu hartu, pastiprinot apņemšanos nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šajā politiskajā deklarācijā ir izklāstītas piecas galvenās darbības jomas un Komisijas apņemšanās dzimumu līdztiesības perspektīvu nākamajos piecos gados iekļaut visās politikas jomās. EK priekšsēdētājs Manuels Barozu:"Sievietes un vīrieši joprojām saskaras ar plaši izplatītu nelīdztiesību, kas nopietni ietekmē ekonomisko un sociālo kohēziju." |

|
2010.03.05. |
Eiropas Komisija 3.martā publiskoja un uzsāka stratēģiju "Eiropa 2020". Kas tas ir par dokumentu? Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus: "gudra" izaugsme - veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību, Otrkārt, ilgtspējīga izaugsme - padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā. Un iekļaujoša izaugsme - palielinot iesaisti darba tirgū.
|

|
2010.03.04. |
Eiropas Komisija šonedēļ deva atļauju ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanai Eiropā. Kādi ir riski un iespējamie ieguvumi? Šobrīd ar Eiropas Komisijas lēmumu tiek pieļauta kartupeļu audzēšana tehniskās cietes ražošanai, kas nepieciešama papīra, kartona un līmes ražošanai. Apstiprinot Vācijas ķīmijas industrijas giganta BASF izstrādāto kartupeļu "Amflora" audzēšanu ES, Eiropas Komisija pirmo reizi 12 gados devusi atļauju ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai blokā.
|

|
2010.03.03. |
Kas šobrīd var apvienoties nepopulāru, bet vajadzīgu lēmumu realizācijā? Budžeta deficīta ierobežošana Latvijai, ja tā cenšas ievies eiro, ir viens no grūtākajiem Māstrihtas kritērijiem. Viena no iespējām - kopīgu programmu realizē uzņēmēji un Valsts prezidents. Lai arī divus turpmākos gadus varētu samazināt budžeta deficītu Latvijā līdz 3 , nepopulārie lēmumi ir jāturpina pieņemt secīgi, negaidot Saeimas vēlēšanas un nākamo valdību.
|

|
2010.03.02. |
Jautājums. Cik daudz līdzības un cik atšķirīgā ir starp ekonomisko situāciju Latvijā un Grieķijā? |

|
2010.03.01. |
Marts ir atnācis ar piedāvājumu uzlabot dažādu paaudžu prasmes rīkoties ar datoru vai mobilo telefonu e vidē. No 2. līdz 5. martam Latvijā ir e nedēļas pasākumi. Tādēļ šodien jautājumu un atbilžu seriālā par e nedēļas pasākumiem. "E-prasmju nedēļas" ietvaros iesaistījušās gandrīz visas pašvaldības no Latvijas. Par vienu no vietām, kur reģionos var meklēt informāciju ir bibliotēkas un skolas, arī dažādi pieaugušo izglītības centri.
|

|
2010.02.25. |
Vai Latvijas uzņēmēji ir skaļi paziņojuši kādu vienojošu viedokli, ka Latvijas valstij pāreja uz eiro ir vajadzīga un būtiska? Viena no izpausmēm bija šonedēļ Latvijas Bankas rīkotā diskusija par eiro ieviešanu. Latvijas radio 2 izmantojam Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Elīnas Egles izteikumus šajā diskusijā. Atgādināsim, kādi ir labāk zināmie Māstrihtas kritēriji, lai valsts spētu pievienoties eiro zonai.
|

|
2010.02.24. |
Jautājums no "Eiro Info" telefona datu bāzes, ko uzdevis bezdarbnieks, kurš Latvijā ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā:"Ja dodos prom no Latvijas darba meklējumos uz Lielbritāniju, vai iespējams bezdarbnieka pabalstu pārsūtīt uz šo valsti līdz brīdim, kamēr atrodu darbu." Atbilde. Atbilstoši bezdarbnieka pabalsta eksporta principam, bezdarbniekam var izmaksāt pabalstu citā valstī trīs mēnešu periodā, ja šajā laikā nav atrasts darbs.
|

|
2010.02.23. |
Jautājums no "EiroInfo" telefona datu bāzes, ko uzdevis kāds pensionārs. Zinu, ka studentiem, ceļojot pa Eiropu, ir iespējas izmantot dažādas sabiedriskā transporta un muzeju apmeklējuma atlaides. Vai ir kādas atlaides pensionāriem? Atbilde: Daudzās Eiropas savienības valstīs pensionāriem ir atlaides braucieniem sabiedriskā transportā, muzeju apmeklējumiem un citiem pakalpojumiem. Atlaižu apjoms un veidi ir atkarīgs no katras konkrētās valsts. Par piemēriem dzelzceļā un muzejos.
|

|
2010.02.22. |
Eiropas Komisija jaunajā sastāvā ir sākusi darbību. Latvijas lauksaimnieku interese ir: "Kādā gaisotnē ar jauno Lauksaimniecības komisāru Dacianu Čiolosu ir notikušas pirmās publiskās tikšanās ar visas Eiropas lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kas apvienojas organizāciju tīklā ko saīsināti sauc COPA/COGECA. Latviju šajā tikšanās reizē pārstāvēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Briseles biroja vadītāja Sarmīte Babāne. |

|
2010.02.19. |
Vai bezdarba izvērtēšanā un cīņā pret to tiek domāts par tiem, kam ir risks pazaudēt darbu. Kā ietekmēt darba devēju neatlaists darbinieku! |

|
2010.02.18. |
Vai Latvijas valdība var mainīt iepriekš pieņemtos lēmumus par ES fondu sadali, lai vairāk nodrošinātu ar darba iespējām bezdarbniekus? Šonedēļ MK sēdē valdība atbalstīja papildus finansējuma 27 miljonu Ls nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā - tātad šogad nodarbinātības pasākumos papildus varētu iesaistīt vēl vairāk kā 72 000 bezdarbnieku, tai skaitā aptuveni 58 000 bezdarbnieku saņemtu finansiālu palīdzību algas vai stipendijas veidā ar ESF un valsts budžeta atbalstu.
|

|
2010.02.17. |
Kāpēc Eiropas Savienība veido īpašas pārbaudes programmas tādam biznesa pakalpojuma veidam kā solāriji? EK vairāku gadu veselības programmu virziens ir samazināt iespējamos vēža saslimšanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra un EK kopīgā projekta ietvaros veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka 93 no pārbaudītajiem solāriju pakalpojumu uzņēmumiem Latvijā nav pārliecinājušies par starojuma līmeni. Latvijā ādas vēzis ieņem 3. vietu starp ļaundabīgām saslimšanām.
|

|
2010.02.16. |
Jautājums. Vai ir iespējams jebkurā Eiropas Savienības valstī nopirkt medikamentus ar recepti, kas izrakstīta Latvijā? |

|
2010.02.16. |
Jautājums. Vai ir iespējams jebkurā Eiropas Savienības valstī nopirkt medikamentus ar recepti, kas izrakstīta Latvijā? Eiropas Savienības teritorijā patlaban nedarbojas vienota likumdošana, kas nodrošinātu iespēju pirkt medikamentus ar receptēm, kas izsniegtas kādā no dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka katrā valstī ir sava reglamentēta kārtība, kādā receptes tiek reģistrētas.
|

|
2010.02.15. |
Vai ar Eiropas Savienības fondu iespējām tiek atbalstīts Latvijas uzņēmēju eksports uz trešajām valstī, kas ir ārpus ES? Ar ES radīto atbalstu dažādi tiek stimulēts eksports uz valstīm ārpus ES robežām. Latvijai aizvadītajā nedēļā bija piecu dizainerfirmu kopstends Japānā, Tokijā specializētā dizaina izstādē "Rooms". Šādu iespēju koordinēja LIAA eksporta nodaļas vadītāja Zane Biteniece. Viņa komentē ES atbalstu šādā izstādē.
|

|
2010.02.12. |
Kur jāiet un kur jāpiesakās, ka es esmu ar mieru palīdzēt Eiropas gadā cīņā ar nabadzību, tādi bija vairāku LR2 klausītāju jautājumi pēc tam, kad informējām par Nabadzības gada lielajiem mērķiem.
Viena versija kā atbildēt palīgiem - atrodiet kādu no sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas Jūsu dzīves vietas tuvumā un balstās uz brīvprātīga darbu. Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāja Inete Ielīte, uzrunājot šodien konferenci Rīgas domē.
|

|
2010.02.11. |
Esot tāds formulējums vai apkopota informācija, ko sauc par resursu karti. Via var paskaidrot nedaudz sīkāk? 2010. gads noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas gada cīņai pret nabadzību laikā tiks izveidota īpaša "resursu karte", kas sniegs informāciju par iespējām saņemt palīdzību gan galvaspilsētā, gan reģionos. Ieskatam piemērs no Alūksnes, kur sadarbojoties uzņēmējam Centim Silerovam un trīs jaunietēm, izdevās izmantot Eiropas Sociālā fonda iespējas. |

|
2010.02.10. |
Ir apstiprināts jaunais Eiropas Komisijas sastāvs. Kā Latvijas izvirzītais pārstāvis Andris Piebalgs vērtē savus jaunos pienākumus un prioritātes. Vakar Eiropas Parlaments apstiprinājis jauno Eiropas Komisijas sastāvu, kur Andrim Piebalgam uzticēts Eiropas Savienības sadarbības attīstības komisāra amats. Viena no deputātu vēlmēm ir, lai Eiropas Savienībā skaļāk tiktu pausts EK kopīgais viedoklis attiecībās ar Krieviju. Ko Andris Piebalgs pēc apstiprināšanas izteicies Latvijas Radio.
|

|
2010.02.09. |
Vai aiz lozunga "Gads cīņai ar nabadzību ir arī konkrētas lietas un palīdzība.? Šobrīd ES līmenī tiek veicināta zināšanu apguve, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzību. Informācijas pieejamība par to ir ļoti būtiska, tā uzsvērusi EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Iveta Šulca.
|

|
2010.02.08. |
Kā aizvadītajos gados ir veicies ar programmas LEADER tīkla veidošanu, kur ES līdzekļi nonāk sabiedriskās organizācijas laukos un mazpilsētās? Kopējo Latvijas situāciju sabiedrisko organizāciju tīkla veidošanā skaidro Kandavas partnerības viens no dibinātājiem, nevalstisko organizāciju eksperts Ģirts Kindzulis.
|

|
2010.02.05. |
Kā ar Eiropas Savienības naudu tiek motivētas sabiedriskās organizācijas lauku teritorijās? No 2006. gada tiek atbalstītas programmas LEADER aktivitātes, tas ir - līdzekļus var saņemt reģionālas un lokālas sabiedriskas organizācijas savu mērķu realizācijai. Kopējo Latvijas situāciju teritorijas pārklājumā ar sabiedrisko organizāciju tīklu skaidro Kandavas partnerības viens no dibinātājiem, nevalstisko organizāciju eksperts Ģirts Kindzulis.
|

|
2010.02.04. |
Kā Latvijā paredzēts dalīt 2009. gadā papildus iedalītos ES līdzekļus lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ko var nosaukt lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres Bēlas "atvadu dāvanu" - visām ES valstīm ir pieejami papildu 5 miljardu eiro apmērā, no tiem 13 miljoni eiro Latvijai? Latvijā papildus lauku attīstībā iegūto līdzekļu izmantošanu komentē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Dace Lucaua un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes v.p. Armands Krauze.
|

|
2010.02.03. |
Dana Bērzkalne Eiroinfo jautājumu un atbilžu sagatavotājiem vaicājusi: Kāds ir Eiropas Savienības pilsonības regulējums Lisabonas līgumā un pilsoņu līdzdalības iespējas? Atbilde: ES pilsonība ir definēta Lisabonas līguma II sadaļā 8.pantā: "Savienības pilsonis ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība. Savienības pilsonība papildina valsts pilsonību un neaizstāj to". Līguma 8.a pantā ir noteikts, ka "katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē".
|

|
2010.02.02. |
Kādi ir autoritatīvu EK pārstāvju komentāri par to kā īpašā ziņojumā tika novērtēta Latvijas valdības budžeta sabalansēšanas programma un vai nospraustais mērķis 2012. gads ar budžeta deficītu 3 ir reāls? LR 2 izmantojam fragmentu no Latvijas pārstāvja Eiropas Komisijā Andra Piebalga intervijas. Kā no malas izskatās Latvijas valdības taupības politika. Andris Piebalgs bija gatavs publiski ēterā derēt ar Latvijas Radio žurnālistu, ka 2015. gadā Latvijā būs ieviests eiro.
|

|
2010.02.01. |
Vai ar Eiropas Savienības fondu naudu ir izdevies kādu Latvijas zinātnieku piesaistīt darbam atpakaļ Latvijā, nevis valstij tikai skatīties, kā "smadzenes aizplūst uz ārzemēm"? Ar ES Sociālā fonda projektu "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" ir nodrošinātas darba iespējas cilvēkiem, kas iepriekšējos gados strādāja ārvalstīs. Piemēri no Valsts augļkopības institūta Dobelē, kur atgriezusies Inga Bičevska un LU Cietvielu fizikas institūta, par ko stāsta direktors Andris Šternbergs.
|

|
2010.01.29. |
Vai arī citas Eiropas Savienības valstis saņem budžeta situācijas novērtējumus no Eiropas Komisijas, līdzīgi kā Latvija šajā nedēļā.
Šonedēļ Eiropas Komisija izvērtēja Latvijas, Lietuvas, Maltas un Ungārijas rīcību, reaģējot uz Komisijas ieteikumiem par budžeta deficīta novēršanu. Nākotnes iespējas Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja uzsvēra intervijā Latvijas Radio žurnālistei Martai Ceravai. No intervijas fragmentu izmantojam Latvijas Radio 2.
|

|
2010.01.28. |
Kādi pasākumi paredzēti Eiropas savienības mājā šajā nedēļā? Piektdien ap pl. 13:30, Eiropas Savienības mājā Latvijas augstākās izglītības politikas veidotāji un studenti diskutēs par aktualitātēm augstākajā izglītībā 2010.gadā, Tikšanās iniciatore ir izglītības ministre Tatjana Koķe, sarunā piedalīsies arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Paredzēts iepazīties ar Eiropas Savienības mājas jaunajām telpām un to iespējām studentiem un jaunajiem zinātniekiem.
|

|
2010.01.27. |
Vai pēc tam, kad bezdarbnieki ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību pabeidz kursus, viņiem ir iespējas kļūt par uzņēmējiem. Ar Eiropas Sociālā fonda līdzdalību ir izstrādāta sazarota apmācību sistēma, lai iekļautu atpakaļ darba tirgū pēc iespējas vairāk cilvēku. Piemēram, Aivara Zaikovska stāsts, kurš Balvu pusē ar Eiropas Sociālā fonda apmācību projekta iespējām apguva mēbeļu galdnieka kvalifikāciju un tad iesaistījās pasākumā komercdarbības uzsākšanai.
|

|
2010.01.26. |
Kādēļ Latvijas piensaimnieki nav piedalījušies Eiropas Komisijas piedāvātajā piena produktu noieta popularizācijas programmā. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, komentējot Latvijas nepiedalīšanos šādā programmā, pirmkārt uzsvēris, ka Latvijas piensaimniekiem nav tādu līdzekļu, lai varētu iesaistīties šādā plašā aktivitātē, otrkārt, šobrīd Latvijā jau darbojas "Siera kluba" piedāvātā produktu popularizācijas programma.
|

|
2010.01.25. |
Vai iecerēts vēl kādā Latvijas kino darbā izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, kā tas ir firmā "Rūdolfa mantojums". Producentiem Andrejam Ēķim ir plāni jau par nākamajām filmām, kur varētu piesaistīt Eiropas līdzekļus - tas būtu "Rūdolfa mantojuma" turpinājums un filma par Latvijas komandu basketbolā, kas pirmā ieguva Eiropas Kausu 1935. gadā? |

|
2010.01.22. |
Vai Eiropas Savienības institūcijas cenšas izglītot mēdiju pārstāvjus par Kopējo lauksaimniecības politiku? Jā, žurnālistu vizīšu organizēšana, lai iepazītos ar piemēram, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta darbību Eiropas Komisijā, notiek. Pirms nedēļas no Briseles atgriezās reģionālo laikrakstu žurnālisti, kuriem bija iespēja precizēt Eiropas Savienības ierēdņu viedokļus par piena sektora problēmām, tiešmaksājumiem, ģenētiski modificētiem augiem, vēl citām lauksaimniecības jomām. |

|
2010.01.21. |
Par kādām nozarēm iedzīvotāji var uzzināt Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28, kad tur notiek tikšanās ar nozaru ekspertiem. Atbilde. Viena no nozarēm, bija par nodarbinātības jautājumiem citās Eiropas valstīs. Šāda informācija ir Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla konsultantiem (saīsināti tas skan EURES), kas Latvijā darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs. |

|
2010.01.20. |
Skolotāja Daiga Celmiņa ir ievērojusi, ka reklamējot jauno režisora Jāņa Streiča filmu "Rūdolfa mantojums" ir norāde uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu? Daiga Celmiņa: Vai var uzzināt precīzāk, kā producenti piesaistījuši ES līdzekļus latviešu mākslas filmai? Vai ir kādi nosacījumi, piemēram, ka filmai jābūt par vērtībām, kas saprotamas arī citu valstu skatītājiem? Atbildi sniedz viens no filmas producentiem Andrejs Ēķis.
|

|
2010.01.19. |
Vairāki Latvijas lauksaimnieki aizvadītajā nedēļā sekojuši informācijai par Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāra amata pretendenta iztaujāšanu un jautā, vai ir pietiekams apstiprinājums, ka pretendents spēs aizstāvēt jaunās ES dalībvalstis tiešo maksājumu izlīdzināšanas procesā un taisnīgāka nākotnes modeļa veidošanā? |

|
2010.01.18. |
Kādi pasākumi un informācija būs pieejami jaunatklātajās Eiropas Savienības mājas telpās šajā nedēļā? |

|
2010.01.15. |
Vai ES mājas, daudziem zināmajā ēkā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā, pienākumu paplašināšanās ar jauno informācijas centra atvēršanu ir sastāvdaļa no kāda lielāka plāna vai stratēģijas? |

|
2010.01.14. |
Jautājums Vai no Eiropas Sociālā fonda iegūst arī mazie un vidējie uzņēmēji, ne tikai bezdarbnieki, kas saņem stipendijas par līdzdalību projektos? Uzņēmēji no ESF saņem papildus iespējas, jo kvalifikācijas celšanas apmācības notiek arī darbiniekiem, kas turpina strādāt, bet kaut kādu apstākļu dēļ šobrīd strādā nepilnu slodzi. Viens no piemēriem, grāmatvede ar vairāk nekā 15 gadu stāžu Antra Ostrovska no Ikšķiles. |

|
2010.01.13. |
Jautājums: Vai Latvijas Radio 2 darbadienu jautājumi un atbildes ir sastāvdaļa no kāda lielāka plāna vai stratēģijas.
|

|
2010.01.12. |
Vai Latvijas izvirzītais pretendents Eiropas Komisijas sastāvam Andris Piebalgs spēja, uzstājoties Eiropas Parlamenta deputātu priekšā, ne tikai parādīt savu kompetenci, bet diplomātiski norādīt uz valsti ko pārstāv, tātad Latviju ? Izmantoti citāti no Andra Piebalga uzstāšanās EP un fragments no intervijas Latvijas Radio. |

|
2010.01.11. |
Vai pašvaldības drīkst pieņemt priekšlikumus par ģenētiski modificēto organismu audzēšanu savās teritorijās ? Vai tas nav pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu ? Situāciju komentē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. |

|
2010.01.08. |
Pensionāre Lilija Valkovska no Kuldīgas ir atrakstījusi: "Zinu, ka Kuldīgas pašvaldība izmanto ES piešķirtos līdzekļus bezdarbnieku nodarbināšanai, tā saukto 100.- Ls stipendiju ietvaros. Vai var uzzināt, cik šādi cilvēki tiek nodarbināti Latvijā kopumā ?" |

|
2010.01.07. |
Latvijas Radio 2 klausītājs Alvis mūsu e pastā iesūtījis it kā retorisku jautājumu : "Vai Eiropas Savienība varētu kļūt par starpnieku un gādāt, lai netiek piegānīta mūsu kopīgā Baltijas jūra ?!" |

|
2010.01.06. |
Vai ir kāda profesija, ko īpaši atbalsta Eiropas sociālais fonds ? Atbildi par mērķstipendijām skolotājiem sniedz Rīgas 2. vidusskolas pedagogi. |

|
2010.01.05. |
Vai jautājumu un atbilžu par Eiropas Savienību formai ir kādas tradīcijas Latvijā ? |

|
2010.01.04. |
Vai Latvijas iedzīvotājiem ir pietiekami informācijas par Eiropas Savienību ? Savu versiju par to sniedz aizvadītā gada titula "Eiropas cilvēks Latvijā", Latvijas Radio Briseles korespondente Ina Strazdiņa. |

|
 |