18. augustā notika Latvijas radio 2 rīkotā akcijas Baltijas ceļš 25. gadadienai veltītā patriotisko dziesmu konkursa darbu vērtēšana - žūrijā darbojās pieredzējuši mūziķi un Atmodas laika sabiedriskie darbinieki: Boriss Rezņiks, Ieva Akuratere, Viktors Zemgals, Elita Veidemane, Normunds Beļskis, kā arī Latvijas radio 2 pārstāvji – Daiga Mazvērsīte un Dzintars Tilaks. Kopā konkursam tika iesniegtas 43 dziesmas, no kurām žūrija par atbilstošām nolikumam atzina 38. Konkursantu vidū bija mūziķi ar labi zināmiem vārdiem, kas gan vērtētājiem netika atklāti.

Konkursa uzvarētāju vārdi tiks paziņoti īpašā Latvijas radio 2 raidījumā 23. augustā plkst. 11.00, to vadīs Daiga Mazvērsīte, piedalīsies žūrijas loceklis, dzejnieks Normunds Beļskis.

Šodien un rīt (21. un 22. augustā) LR2 klausītāji varēs iepazīties ar 9 labākajām melodijām, kuras tiks atskaņotas ēterā.

Lūk, labāko saraksts saskaņā ar iesniegšanas secību:

„Par Latviju”. Autors un izpildītājs Gunārs Meijers.

„Baltupe”. Autors Egons Pičners (Ega). Izpilda Egons Pičners (Ega), Dinārs Gulbis, Uldis Kākulis.

„Zied balti ceļa malas”. Autori Imants Paura un Kārlis Skalbe. Dzied Alise Kante.

 „Atmiņās”. Autors Māris Elksnis. Izpilda Jānis Gudrinieks un grupa Elpa.

„Latvijai”. Autori Dominiks Jarmakovičs un Justīna Daniela Petkus. Izpilda grupa TaxFree.

 „Mūs vieno viens ceļš”. Autors un izpildītājs Artūrs Strautiņš.

„Ceļš”. Autori Edgars Jass, Oskars Ozoliņš, Ineta Rudzīte. Dzied Ineta Rudzīte.

„Baltijas priedes”. Autori Gaitis Lazdāns un Aleksandrs Kalniņš. Dzied Ēriks Budēvics.

„Tu, mana zeme”. Dziesmas autors un izpildītājs Miks Dukurs.

Latvijas radio 2 izsaka lielu pateicību visiem konkursa dalībniekiem!

Latvijas radio 2 Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā patriotisko dziesmu konkursa žūrijas locekļu portreti

Vērtēt iesūtītās dziesmas Latvijas radio 2 izsludinātajā patriotisko dziesmu konkursā, kas veltīts Baltijas ceļa 25. gadadienai, piekrituši vairāki ievērojami latviešu mūziķi.

Žūrijas priekšsēdētājs, komponists Boriss Rezņiks, sacerējis vienu no Atmodas laika Baltijas valstu sadraudzības himnām „Baltijai” (pazīstama arī ar nosaukumu „Atmostas Baltija”), kur dziesmā apvienojās grupa „Eolika” un dziedātāji no Lietuvas un Igaunijas – Žilvins Bubjalis un Tormo Pihlaps. Tā radīta gadu pirms Baltijas ceļa vēsturiskajiem notikumiem, 1989. gada martā notika pirmais Latvijas festivāls „Roks par neatkarību”, kur triju Baltijas valstu valodas skanēja šajā Borisa Rezņika dziesmā. No Igaunijas uz festivālu bija ieradies slavenais mūziķis Tinis Megī, savukārt komponists Zigmars Liepiņš šo pašu tēmu „apspēlēja” dziesmā „Brīvību Baltijai”, ko atskaņoja „Opus Pro”.

Borisa Rezņika daiļradē patriotiskā tēma skarta ne vienreiz vien, dzimtenes mīlestība ieskanas dziesmās „Pasaule, pasaulīt”, „Labrīt, Rīga”, „Palīdziet nosargāt” u.c.

Viens no B. Rezņika dziesmas „Baltijai” trim dziedoņiem 1989. gadā bija „Eolikas” solists Viktors Zemgals, kas mazliet vēlāk, 1990. gadā izveidoja savu projektu „Tobago”, ar kuru ieskaņota patriotiskā himna „Zilaiskalns”. Līdz šim laikam Zemgals bijis aktīvs Latvijas popmūzikas dalībnieks gan „Eolikas” sastāvā, gan savā solokarjerā.

Vērtēt iesūtītās dziesmas Latvijas radio 2 izsludinātajā patriotisko dziesmu konkursā, kas veltīts Baltijas ceļa 25. gadadienai, piekrita arī dziedātāja un dziesmu autore Ieva Akuratere. Viņa ir viena no vislatviskākajām dziedātājām mūsu vieglās mūzikas vēsturē, Atmodas laikā dēvēta pat par Balto māti!

Profesionālās gaitas Akuratere sākusi kā aktrise vispirms Liepājas, tad Rīgas operetes teātrī, pirmoreiz plašākai publikai ārpus teātra Ieva parādījusies 1980. gadā TV bērnu raidījumā ar septiņām dziesmiņām. Kopš 1981. gada Akuratere ir soliste grupā  „Pērkons”, kuras nosaukums, starp citu, arī ir viņas ideja. Ārpus grupas ietvariem tapa filozofiski un emocionāli piesātinātā kamerprogramma divatā ar komponistu Juri Kulakovu „Septiņarpus dziesmas ar Veidenbauma vārdiem”, pāris gadus Ieva Akuratere bija soliste arī grupā „K. Remonts”, vēlāk sadarbojusies ar aptuvenās mākslas un mūzikas guru Hardiju Lediņu. Būdama ļoti daudzpusīga māksliniece, dziedātāja paralēli attīstījusi savu folkmūziķes karjeru, dziedot solo pašas ģitāras pavadībā. Šādā kamerstila manierē 1988. gada vasarā Ievas Akurateres dziedātā A. un B. Ritmaņu sacerētā dziesma „Latviešu tautai” kļuva  par vienu no nacionālās Atmodas muzikālajiem simboliem. Atturīgā, pieklusinātā stilā skanēja arī Ievas Akurateres pirmā solo skaņuplate (1988) ar vairākām dzimtenes Latvijas tēmai veltītām melodijām.

Visus šos gadus Ieva Akuratere spējusi saglabāt ne tikai savas balss pievilcību, bet arī patriotisko stāju, viņa bieži kuplina Valsts svētku pasākumus Latvijā un ārpus tās – ciemojoties pie ārzemēs mītošajiem latviešiem.

Elita Veidemane, pašlaik „Neatkarīgās rīta avīzes” žurnāliste, arī rakstniece, vienmēr ir bijusi cilvēks ar mugurkaulu, turklāt spilgta mūsdienu personība, kuras galvenais izteiksmes ierocis ir vārds. Lielākai daļai cilvēku viņas uzvārds galvenokārt saistās ar Latvijas Trešās atmodas laikrakstu „Atmoda”, kad Elita sevi apliecināja kā drosmīgu cīnītāju par brīvas, neatkarīgas un taisnīgas Latvijas atjaunošanu. Viņas literārā un vēsturiskā pieredze, kā arī pašas muzicēšanas prakse ļauj viņai būt par prasīgu vērtētāju.

Pēc Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras specialitātes iegūšanas Elita Veidemane no 1981. līdz 1988. gadam strādāja par žurnālisti laikrakstā „Padomju Jaunatne”. 1988. gadā viņa iesaistījās Latvijas Tautas Frontes izveidošanā, no 1988. gada līdz tā slēgšanai 1992. gadā bija LTF izdevuma „Atmoda” galvenā redaktore, vēlāk vadīja nedēļas laikrakstu „Atmoda Atpūtai”. Vairāku grāmatu autore ar savu dzīvesbiedru, grupas „Līvi” solistu Aivaru Brīzi uzstājās arī koncertos, pašlaik viena no vadošajām Latvijas pētnieciskās žurnālistikas pārstāvēm.

Dzejnieks Normunds Beļskis jau 1981. gadā uzrakstījis savu pirmo dziesmu tekstu Zigmara Liepiņa dziesmai „Tomēr jāpadomā”, turpmāk viņš 80. gados sadarbojies ar komponistiem Uldi Marhilēviču, Aivaru Hermani, Hariju Bašu, Opus pro dziesmu autoriem – Hariju Zariņu un Gunti Vecgaili. Būdams Latvijas radio pārraides „Mikrofons” redaktors, žurnālists Beļskis pievienojās Tautas frontei un kā tās biedrs 1990. gadā tika ievēlēts par LPSR Augstākās padomes deputātu. Vēlākais iekšlietu ministrijas preses sekretārs pašlaik ir brīvs no politiskām saistībām un visus šos gadus jūtas vairāk kā dzejnieks nekā sabiedrisks darbinieks, šo misiju pildīdams arī savos pantos. „Opus Pro” repertuāra dziesmas „Svētuguns” un „Kurbads” skanēja lepni, latviskuma piesātināti, 1997. gadā sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu Beļskis radīja ciklu „Savādā pasaule”, kura tituldziesma ieguvusi pat kora skanējumu Dziesmusvētkos. Lūsēna komponēts ir arī Beļska patriotiskās dzejas cikls „Kā maigi dzelošs rožu krūms” (2004), savukārt Jura Kulakova un Normunda Beļska kantāte „Vēstules uz bruģa” ir veltījums 1991. gada notikumiem Latvijā. Kopā ar grupu Jumprava tapusi rokopera „Izredzētais”, iestudēta Dailes teātrī (2007), nemaz nerunājot par plašo dziesmu klāstu.