"Latvijas Radio 2" un "Royal Canin Latvija" piedāvā radiospēli
"Uzticamo draugu stāsti".
No 22. augusta katru pirmdienu, trešdienu un piektdienu stundā
no 10:00 līdz 11:00 aicinām klausīties stāstus par dzīvniekiem, kuri
palīdzējuši, izdarījuši ko labu vai pat glābuši kādam dzīvību. Draudzība ir tā vērta, lai par to uzzinātu visi.
Piedalieties konkursā un iegūstiet vērtīgas balvas saviem
mīluļiem !
Ja arī jums ir zināms kāds vēl nedzirdēts stāsts par neparastu
dzīvnieku rīcību - atrakstiet mums ! Katru nedēļu trīs iesūtīto stāstu
autori un viņu mīluļi saņems pārsteiguma balvas no Royal Canin. Stāsti
konkursam tiek pieņemti līdz 30. septembrim. Divpadsmit labāko stāstu autori
un viņu mīluļi piedalīsies 2012. gada Royal Canin labdarības
kalendāra izveidē, ieņēmumi no tā tiks dzīvnieku patversmei.
Lai pastāstītu par stāstu konkursa norisi un apkopotu rezultātus,
7. oktobrī „Latvijas Radio 2” Rīta programmā viesosies pārstāvji no
"Royal Canin Latvija".
Vēstules gaidīsim Royal Canin birojā Rīgā, Audēju ielā 14-4,
LV-1050 vai sūtiet savu stāstu elektroniski www.royalcaninruna.lv/send.php
Lai rosinātu un iedvesmotu piedalīties radiospēlē „Uzticamo draugu stāsti”,
„Latvijas Radio2” iepazīstina savus klausītājus ar dzīvniekiem, kuri ir rīkojušies drosmīgi,
palīdzējuši cilvēkiem grūtā brīdī vai vienkārši nesavtīgi snieguši savu mīlestību, atbalstu un
pozitīvas emocijas.
30.09. Šodien pastāstīsim par suņu pajūga vadoni vārdā Bolto. Šis suns izglāba no epidēmijas ziemeļu pilsētiņas bērnus, nogādājot viņiem vakcīnu. Piecas dienas un naktis šis suns, plosoties vētrai, veda pajūgu uz Normas pilsētu Aļaskā, kur bija izraisījusies difterijas epidēmija. Garajā un ārkārtīgi grūtajā ceļā gāja bojā visi suņi. Visi, izņemot pajūga vadoni Bolto. Līdz Normai bija vēl ļoti tālu, un tad saimnieks nolēma piesiet kārbu ar vakcīnu pie suņa kakla siksnas un lika tam skriet mājās vienam. Bolto tika līdz pilsētai, bet tiklīdz tam tika noņemta kakla siksna, viņš vedināja sev līdz ļaudis putenī un atrada savu saimnieku, tādējādi izglābjot viņu. Par Bolto varonīgo rīcību varat lasīt Kamanu suņiem veltītajā mājaslapā.
28.09. Stāsts par mūsu draugiem – omulīgajiem, četrkājainajiem peļu junkuriem, kuri 2. pasaules kara laikā nereti glāba savus saimniekus no briesmām. Kamēr akustiskās iekārtas zondēja debesis, meklējot pazīmes, ka tuvojas bumbvedēji, pilsētnieki vēroja savus kaķus. Tikko tie sāka kļūt nemierīgi, to saimnieki jau skrēja uz bumbu patvertnēm, paķerot līdzi arī savus četrkājainos "sargkareivjus". Eiropā pat nodibināja speciālu medaļu, uz kuras ir iegravēti vārdi : "Mēs arī kalpojam Dzimtenei". Medaļas pasniedza kaķiem, kas bija izglābuši visvairāk cilvēku.
26.09. Aurēla kungam par dzīvību jāpateicas savam četrkājainajam draugam – deviņus gadus vecajam vācu aitu sunim Maksim.
Pēc Aurēla kunga vārdiem, tovakar viņš jau grasījās doties gulēt, kad pēkšņi sāka sāpīgi spiest krūtīs, un viņš saļima uz grīdas. Vīrietis centās tikt līdz telefonam, kurš atradās blakusistabā, bet nevarēja pat pakustēties. “Ar pēdējiem spēkiem teicu sunim: “Maksi, atnes telefonu” - un kā sapnī ieraudzīju, kā suns norauj no sienas aparātu un atnes man tieši zem deguna,” stāstīja rumānis. Vīrietis izsauca ātro palīdzību, un viņu aizveda uz slimnīcu. Slimnīcā kungs nevarēja vien sagaidīt, kad atgriezīsies mājās un atkal satiks savu uzticamo četrkājaino draugu.
23.09. Šodien pastāstīsim, kā kaķi ar savām īpašajām maņām kalpo cilvēkiem. Vezuvam tuvējās pilsētās un ciemos Neapoles līča austrumu krastā nav nevienas mājas un ģimenes, kurai nebūtu kaķi. Jau vairākus gadsimtus cilvēki ir pieraduši paļauties uz saviem mīluļiem daudz vairāk, nekā uz zinātnieku prognozēm. Kaķi ar savām īpašajām maņām nekļūdīgi sajūt izvirduma sākumu, kļūst nemierīgi un ar neparasto uzvedību brīdina savus saimniekus par briesmām. Protams, paši dodas tālāk no mājām un aicina saimniekus piebiedroties.
21.09. Slavenās krievu balerīnas Annas Pavlovas viszināmākais darbs ir "Mirstošā gulbja" deja, kas kļuva par viņas radošo vizītkarti. Taču reti kurš zina, ka baleta prīmai pašai piederēja gulbji, ar kuriem tai bija neparasta saikne. Gulbjus Pavlovai uzdāvināja jau drīz pēc ievākšanās mājā, kāds draudzīgs angļu pāris. Tā bija simboliska dāvana – pateicība par Mirstošā gulbja nemirstīgo tēlu. Kaut kādā veidā balerīnai izdevās pieradināt abus gulbjus, kas nemaz nav tik vienkārši. Par īpašu viņas mīluli kļuva Džeks. Gulbis devās rokās tikai Pavlovai, viņa varēja paņemt to klēpī, un Džeks tad apvijās viņai ar savu garo kaklu nepārprotamā glāstā. Dejotāja un putns cieši apskāvušies, kakls pie kakla, sirds pie sirds pozējuši neskaitāmās fotogrāfijās, pārsteidzot un sajūsminot savus pielūdzējus visā pasaulē. Viens no Pavlovas idilliskākajiem atpūtas veidiem bija atlaisties dārza guļamtīklā un pļāpāt ar saviem gulbjiem. Bez apbrīnotajiem gulbjiem Annai Pavlovai bija arī pūkainie mīluļi: Siāmas kaķis Ting Ling, franču buldogi un pekinieši. Mazie sunīši bieži vien viņu pavadīja arī baleta tūrēs, sasildot un samīļojot. Anna Pavlova prata novērtēt mājas mīluļu mierinošo ietekmi.
19.09. Itālijas pilsētiņas Akvilā, kuru izpostīja zemestrīce, dzīvoja Marija Tripodi. Marija par savu brīnumaino izglābšanos ir pateicību parādā savam sunim. Viņas labradors Andželina kundzei aizšķērsoja ceļu, vairākkārt notrieca no kājām un neatlaidīgi neļāva ieiet mājā. Kamēr nokaitinātā kundze apsvēra, kā bezkaunīgo suni sodīt, sākās pazemes grūdieni, un nams, kurā viņa tikko bija grasījusies ieiet, acu priekšā sagruva.
16.09. Piedāvājam stāstu par Jaunzēlandes kaķenīti Simbu, kura izglāba no nāves piecpadsmitgadīgu zēnu. Pusaudža atstātā iedegtā svece garāžā kļuva par cēloni ugunsgrēkam.. Sajutusi briesmas un deguma smaku, kaķene sāka skaļi ņaudēt un šurpu turpu skraidīt starp garāžās vārtiem un mājas slieksni, tādējādi cenšoties piesaistīt savas saimnieces, zēna mātes uzmanību. Kad vecāki beidzot pamodās, viņi domāja, ka Simba grib ēst un, kā vienmēr, diedelē. Kad kaķene sāka sisties pret garāžas durvīm, vecāki saprata, ka kaut kas nav labi. Atbraukušie ugunsdzēsēji paziņoja, ja nebūtu bijusi kaķene, kas pamodināja mājiniekus, zēns noteikti būtu nosmacis ugunsgrēkā aizvērtajā garāžā, kur bija palicis nakšņot. Simbas saimniece apsolīja, ka tagad kaķenītei – glābējai vienmēr tiks visgardākie kumosiņi, cik vien tā vēlēsies.
14.09. Stāsts par stafordšīras terjeru, kurš Oklohomā ģimeni izglāba no garnadža uzbrukuma. Anželika Šumeikere un viņas bērni savā autotreilerī skatījās TV pārraidi, kad tur ielauzās cilvēks ar pistoli. Pielicis ieroci mazākās meitenītes galvai, viņš pieprasīja, lai visi apguļas uz grīdas. Tieši tajā brīdī terjers Dībojs uzlēca bandītam. Noziedznieks paguva iešaut sunim galvā, bet ievainotais ģimenes draugs turpināja savējos aizstāvēt. Galu galā nelietim nācās ņemt kājas pār pleciem. Suns bija smagi ievainots, taču veterinārārstiem varonīgo aizstāvi izdevās glābt.
12.09. Stāstu par delfīniem, kuri izglābuši no nāves četrus cilvēkus, aizstāvot tos no milzīgas baltās haizivs. Tas notika Jaunzēlandes ziemeļu daļā. Glābējs Robs Hjuess, viņa 15 gadus vecā meita Nikija un viņu draugi peldējušies netālu no tuvumā esošās salas, kad viņus ielenkuši delfīni. "Delfīni sāka mūs dzīt visus vienuviet. Delfīni ap mums riņķoja, sašaurinot loku un ielencot mūs ciešāk," stāsta Hjuess. Kad cilvēki mēģināja izrauties no apļa, divi lieli delfīni viņus dzina atpakaļ lokā. Profesionālajam glābējam Robam Hjuesam tomēr izdevās izspraukties no apļa. Tad viņš saprata, ka delfīni peldētājus glābj no drošas nāves. Turpat netālu peldēja trīs metrus gara baltā haizivs. Delfīnu ielenkumā cilvēki pavadīja vairāk nekā 49 minūtes, līdz dzīvnieki ļāva peldētājiem doties krasta virzienā. Delfīni pamanīja, ka peldētājiem draud briesmas, un tā nolēma viņus aizstāvēt.
09.09. Dažādos laikos ļaudis ir cēluši pieminekļus suņiem par viņu nepārspējamo uzticību cilvēkam. Īpašs piemineklis ir izveidots Jaunzēlandē Leik-Tekapo pilsētā. Šajā vietā uz postamenta atrodas suns, kas piederējis... zaglim. Pagājušajā gadsimtā no Skotijas uz Jaunzēlandi atbraukušais Džeimss Makkenzijs bija lopu zaglis. Viņš zaga fermeriem aitu ganāmpulkus un ar suņa palīdzību pārdzina tos uz neapdzīvotajām Dienvidu Alpu pļavām. Reiz suns aizveda Džeimsu Makkenziju uz kalnu ieleju, kas bija kā radīta lopu ganīšanai. Pagāja neliels laiciņš un tur saradās daudz aitkopju, un aitu skaits sāka strauji palielināties, sasniedzot desmitiem tūkstošus. Džeimsa Makkenzija vārds saglabājās grāfistē, kuras teritorija izrādījās tik pateicīga aitu audzēšanai. Piemiņai par reiz atklāto „aitu paradīzi” tika uzcelts piemineklis atjautīgajam ganu sunim.
07.09. Stāsts par Dmitrija Kuklačeva vadītā Kaķu teātra ūsainajiem un strīpainajiem aktieriem, kuri Japānā savu saimnieku izglāba no zemestrīces. „40 minūtes pirms izrādes kaķi sāka ļoti uztraukties. Es vēlējos nekavējoties izsaukt veterinārārstu, taču mūsu tulks burtiski mūs izdzina no viesnīcas uz ielas. Iedomājieties, stāvam, desmit idioti, un turam kaķus uz rokām pašā pilsētas centrā. Japāņi mūs fotografē... Te pēkšņi sajūtam četrus pazemes grūdienus. Mūsu viesnīcas istabas atradās drupās. Kaķi mūs izglāba, ja ne no nāves, tad no nopietnām traumām”. – pastāstīja Dmitrijs Kuklačevs.
05.09. Piedāvājam atcerēties notikumus kuri risinājās 2010. gada martā, kad Daugavpils pārvaldes Kaplavas robežapsardzības nodaļas robežsargi ar dienesta suni atrada mežā noklīdušo 12 gadīgo meitenīti. Iestājoties tumsai, pēc Krāslavas iecirkņa kārtības policijas amatpersonu lūguma, pazudušās meitenes meklēšanā nekavējoties iesaistījās arī Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes robežsargi ar dienesta suni. Suns meklēšanas grupu veda aptuveni 5 kilometri gar Soļankas upi līdz meklēšanas pasākumi vainagojās panākumiem. Izmirkusi un pārsalusi meitene tika atrasta netālu no kādas pamestas mājas.
02.09. Vācu policija, kas tika izsaukta, lai attīrītu ceļu no āpša līķa, atklājusi, ka dzīvnieks nemaz nav miris, bet tikai ļoti piedzēries - saēdies pārgatavojušos, ierūgušus ķiršus un lielā reibumā apgūlies tieši ceļa vidū. Bakstot apreibušo meža zvēru ar nūju, policistiem izdevās pārliecināt pašnāvniecisko āpsi atstāt ceļu netālu no Goslāras Vācijas ziemeļrietumos un izgulēt dzērumu tuvējā pļavā. "Pagaidām nav zināms, vai āpsis šādu soli spēris pēc strīda ar sievu," atzina policijas pārstāvis, noslēdzot paziņojumu.
31.08. Nairobi Kenijā kāds noklīdis suns atrada mežā pamestu zīdaini. Skrandās tērptais zīdainis bija ievietots polietilēna maisiņā. Suns bērniņu bija pārnesis pāri intensīvas satiksmes ceļam, tad izvilcis cauri dzeloņstieplēm, līdz nonāca pie savu kucēnu migas. Kad meitenīti atrada, viņa svēra apmēram 3 kg., bērnu aizveda uz slimnīcu un sāka injicēt antibiotikas, viņas stāvoklis strauji stabilizējās. Mediķi meitenīti nodēvēja par Endželu . Neviens par šo bērnu neinteresējās, bet, izskanot stāstam par brīnumaino glābšanu, cilvēki sāka ziedot autiņus un drēbes.
29.08. Gorilla Zuzanna izglāba trīs gadus vecu ziņkārīgu mazuli , kad viņš pētot gorillu voljēru izslīdēja no vecāku rokām, noripoja no apmales un iegāzās gorillu teritorijā. Sākumā neviens no dzīvniekiem viņu neaiztika , bet , tad lielais gorillu tēviņš sāka brēkt uz mazuli un kļuva agresīvs. Zuzanna mierīgi paņēma mazuli, piespieda pie krūtīm un maigi turēja, līdz ieradās zoodārza darbinieki. Bērniņu sveiku un veselu atdeva satrauktajiem vecākiem. Gorillām piemīt augsta inteliģence. Savvaļā 2005. gadā tika novērots, kā kāda gorillu mātīte šķērsoja purvu ar koka nūju rokās. Pirms tā izvēlējās vietu iešanai, gorilla ar nūju izmērīja ūdens dziļumu.
26.08. Tikai pateicoties parasta sētas kaķa pūlēm, mediķiem izdevās glābt dzīvību mazulim, kurš nezināmu iemeslu dēļ bija pamests aukstā pavasara naktī pie kādas mājas lieveņa Ķelnē. Ieraudzījis cilvēkbērnu, runcis piespiedās pie viņa ar savu silto kažociņu un sāka skaļi ņaudēt. Aurošana turpinājās tikmēr, kamēr mājas saimnieks paskatījās pa logu, lai padzītu miega traucētāju. Ieraudzījis nosalušo bērniņu, vīrietis to ieveda mājās un izsauca ātro palīdzību. Tikai pāris stundas pēc brīnumainās izglābšanas temperatūra ārā pazeminājās zem nulles. Pēc Ķelnes policijas pārstāvju vārdiem, kaķis ir īsts varonis. Ja ne viņš, mazulis paliktu nepamanīts un rītu nesagadītu.
24.08. Ārā valdīja aukstums, taču ogrēnietes Ināras Skribes vīra Ulda mājā bija silti un mierīgi. Pirms laba laika bija beigusi kurties krāsns, visi bija devušies pie miera. Negaidot mājiniekus pamodināja skaļas un izmisīgas rejas. Sunīte rēja kā negudra, līdz Raimonds – saimnieces dēls, izkāpa no gultas, lai paskatītos, kas sunim īsti lēcies? Tikai tad viņš sajuta dūmus un ieraudzīja liesmas. Māja nodega neticami ātri. Mazais vācu špics darīja to, ko sunim jādara, brīdināja saimniekus par briesmām. Par savām dzīvībām viņi var pateikties Koniginai. Ogres rajona četrkājainā iedzīvotāja, sunīte Konigina, saņēmusi balvu "Latvijas Gada varonis 2009" par savu drosmīgo rīcību, no ugunsgrēka izglābjot savu ģimeni.
22.08. Joanam Altsmanim mājās pēkšņi sākās sirdslēkme, viņš nokrita zemē un cieta stipras sāpes. Mājās neviena nebija, Johana palīgā saucienus neviens nedzirdēja, izņemot meitas mīluli Vjetnamas resnvēderaino cūciņu LuLū. Cūciņa kaut kā pamanījās atvērt durvis, izskrēja uz ceļa, nokrita zemē pašā ceļa vidū, lai apstādinātu satiksmi un pievērstu cilvēku uzmanību. Autovadītāji apstājās un dzina projām cūku, tomēr viens autovadītājs pamanījis manāmi satraukto ruksi nolēma tam sekot un tā atrada Johanu. Gan Johanam, gan cūciņai Lulū šis stāsts beidzās laimīgi.
|
